Chris Anderson: Welcome to TED.
Kriss Andersons: Laipni lūdzam TED.
Richard Branson: Thank you very much. The first TED has been great.
Ričards Brensons: Liels paldies. Pirmais TED bija lielisks.
CA: Have you met anyone interesting?
KA: Vai satikāt kādu interesantu cilvēku?
RB: Well, the nice thing about TED is everybody's interesting. I was very glad to see Goldie Hawn, because I had an apology to make to her. I'd had dinner with her about two years ago and I'd -- she had this big wedding ring and I put it on my finger and I couldn't get it off. And I went home to my wife that night and she wanted to know why I had another woman's big, massive, big wedding ring on my finger. And, anyway, the next morning we had to go along to the jeweler and get it cut off. So -- (Laughter) -- so apologies to Goldie.
RB: Labākais TED ir tas, ka šeit visi ir interesanti. Es biju ļoti priecīgs redzēt Goldiju Hounu, jo man viņai bija jāatvainojas. Es pirms apmēram diviem gadiem kopā ar viņu vakariņoju un es -- viņai bija šis lielais laulību gredzens, un es to uzvilku sev pirkstā un nevarēju vairs dabūt nost. Un es tovakar atgriezos mājās pie sievas un viņa gribēja zināt, kāpēc man pirkstā ir citas sievietes masīvais, lielais laulību gredzens. Un nākamajā rītā mums vajadzēja iet pie juveliera un to dabūt nost. Tā nu, (Smiekli) atvainošanās Goldijai.
CA: That's pretty good. So, we're going to put up some slides of some of your companies here. You've started one or two in your time. So, you know, Virgin Atlantic, Virgin Records -- I guess it all started with a magazine called Student. And then, yes, all these other ones as well. I mean, how do you do this?
KA: Tas ir diezgan labi. Mēs parādīsim dažus slaidus, no jūsu uzņēmumiem. Jūs savā laikā izveidojāt vienu vai divus. Tātad, jūs zināt, Virgin Atlantic, Virgin Records -- Šķiet, ka tas viss sākās ar žurnālu "Student". Un tad, jā, arī visi pārējie. Kā jūs to darāt?
RB: I read all these sort of TED instructions: you must not talk about your own business, and this, and now you ask me. So I suppose you're not going to be able to kick me off the stage, since you asked the question. (Laughter)
RB: Es lasu šīs dažādās TED norādes -- jūs nedrīkstētu runāt par jūsu biznesu, un tas, un tagad jūs prasāt man. Es domāju, ka jūs nevarēsiet nodabūt mani nost no skatuves, ja jau jūs pajautājāt šo jautājumu. (Smiekli)
CA: It depends what the answer is though.
KA: Tas atkarīgs no tā, kāda ir atbilde.
RB: No, I mean, I think I learned early on that if you can run one company, you can really run any companies. I mean, companies are all about finding the right people, inspiring those people, you know, drawing out the best in people. And I just love learning and I'm incredibly inquisitive and I love taking on, you know, the status quo and trying to turn it upside down. So I've seen life as one long learning process. And if I see -- you know, if I fly on somebody else's airline and find the experience is not a pleasant one, which it wasn't, 21 years ago, then I'd think, well, you know, maybe I can create the kind of airline that I'd like to fly on. And so, you know, so got one secondhand 747 from Boeing and gave it a go.
RB: Nē, es domāju, ka esmu agri iemācījies ka, ja tu vari vadīt vienu uzņēmumu, tu vari vadīt vienalga cik daudz uzņēmumu. Uzņēmumi ir domāti tam, lai atrastu pareizos cilvēkus, lai šos cilvēkus iedvesmotu, izdabūtu no viņiem ārā vislabāko, un man patīk mācīties, un es esmu neticami ziņkārīgs, un man patīk uzņemties, zināt, status quo, un censties to apvērst otrādi. Esmu pieredzējis dzīvi kā vienu garu mācīšanās procesu. Un ja es redzu -- ja es lidoju ar kāda cita aviokompāniju un ja šī pieredze nav patīkama, kura tāda arī nebija -- pirms 21 gada, tad es domāju, labi, varbūt es varu izveidot tādu aviokompāniju, ar kuru man būtu patīkami lidot. Un tad es dabūju vienu lietotu 747 no Boeing, un ļāvu tai lidot.
CA: Well, that was a bizarre thing, because you made this move that a lot of people advised you was crazy. And in fact, in a way, it almost took down your empire at one point. I had a conversation with one of the investment bankers who, at the time when you basically sold Virgin Records and invested heavily in Virgin Atlantic, and his view was that you were trading, you know, the world's fourth biggest record company for the twenty-fifth biggest airline and that you were out of your mind. Why did you do that?
KA: Tā bija dīvaina lieta, jo jūs izdarījāt ko tādu, ko vairums cilvēku uzskatīja par neprātu. Un patiesībā tā vienu brīdi gandrīz nogremdēja jūsu impēriju. Es runāju ar vienu no investīciju baņķieriem, kurš uzskatīja, tajā laikā, kad jūs būtībā pārdevāt Virgin Records un ieguldījāt lielus līdzekļus Virgin Atlantic, un viņa uzskats bija, ka jūs pārdevāt pasaules ceturto lielāko ierakstu kompāniju par labu 25. lielākajai aviokompānijai un ka jūs bijāt pilnīgi traks. Kāpēc jūs to darījāt?
RB: Well, I think that there's a very thin dividing line between success and failure. And I think if you start a business without financial backing, you're likely to go the wrong side of that dividing line. We had -- we were being attacked by British Airways. They were trying to put our airline out of business, and they launched what's become known as the dirty tricks campaign. And I realized that the whole empire was likely to come crashing down unless I chipped in a chip. And in order to protect the jobs of the people who worked for the airline, and protect the jobs of the people who worked for the record company, I had to sell the family jewelry to protect the airline.
RB: Es domāju, ka ir ļoti šaura robežlīnija starp panākumiem un sakāvi. Un es domāju, ka ja jūs sākat biznesu bez finansiāla atbalsta, jūs visdrīzāk nonāksiet šīs robežlīnijas nepareizajā pusē. Mums bija -- mums uzbruka British Airways; viņi centās mūsu aviolīniju izstumt no biznesa, un viņi uzsāka to, kas ir kļuvis pazīstams kā zemisko triku kampaņa. Un es sapratu, ka visa impērija visdrīzāk sabruks, ja vien es no kaut kā nešķiršos. Un lai saglabātu darbu cilvēkiem, kas strādāja aviokompānijā, un lai saglabātu darbu cilvēkiem, kas strādāja ierakstu kompānijā, man bija jāpārdod ģimenes dārglietas, lai pasargātu aviokompāniju.
CA: Post-Napster, you're looking like a bit of a genius, actually, for that as well.
KA: Pēc Napster, jūs patiesībā izskatāties nedaudz līdzīgs ģēnijam darot, ko tādu.
RB: Yeah, as it turned out, it proved to be the right move. But, yeah, it was sad at the time, but we moved on.
RB: Jā, izrādījās, ka tas bija pareizais gājiens. Bet jā, tajā laikā bija skumji, bet mēs tikām tam pāri.
CA: Now, you use the Virgin brand a lot and it seems like you're getting synergy from one thing to the other. What does the brand stand for in your head?
KA: Šobrīd jūs ļoti daudz izmantojat Virgin zīmolu, un liekas, ka jūs gūstat sinerģiju no vienas lietas citai. Kādu vietu šis zīmols ieņem jūsu galvā?
RB: Well, I like to think it stands for quality, that you know, if somebody comes across a Virgin company, they --
RB: Man patīk domāt, ka tas iestājas par kvalitāti, jūs zināt, ja kāds sazinās ar Virgin kompāniju, viņš --
CA: They are quality, Richard. Come on now, everyone says quality. Spirit?
KA: Viņi ir kvalitāte, Ričard, visi saka, ka kvalitāte ir -- būtība?
RB: No, but I was going to move on this. We have a lot of fun and I think the people who work for it enjoy it. As I say, we go in and shake up other industries, and I think, you know, we do it differently and I think that industries are not quite the same as a result of Virgin attacking the market.
RB: Nē, bet es domāju līdz tam vēl nonākt. Mums ir jautri, un es domāju, ka cilvēki, kas tur strādā, to izbauda. Mēs, mēs -- kā es saku, mēs ienākam un iekustinām citas nozares, un es domāju, ka mēs to darām citādi, un es domāju, ka šīs nozares nav gluži tādas pašas kā pirms Virgin ierašanās tirgū.
CA: I mean, there are a few launches you've done where the brand maybe hasn't worked quite as well. I mean, Virgin Brides -- what happened there? (Laughter)
KA: Jums ir bijuši pāris gadījumi -- kad zīmols varbūt nenostrādāja tik labi. Es domāju Virgin Brides -- kas tur notika? (Smiekli)
RB: We couldn't find any customers. (Laughter) (Applause)
RB: Mēs nevarējām atrast nevienu klientu. (Smiekli) (Aplausi)
CA: I was actually also curious why -- I think you missed an opportunity with your condoms launch. You called it Mates. I mean, couldn't you have used the Virgin brand for that as well? Ain't virgin no longer, or something.
KA: Mani arī māc ziņkāre, kāpēc -- Es domāju, ka jūs palaidāt garām iespēju ar jūsu prezervatīvu laišanu tirgū -- jūs tos nosaucāt par Mates. Es prātoju, vai jūs nebūtu varējuši izmantot Virgin zīmolu arī tiem? Vairs neesmu jaunava, vai kaut ko tamlīdzīgu.
RB: Again, we may have had problems finding customers. I mean, we had -- often, when you launch a company and you get customer complaints, you know, you can deal with them. But about three months after the launch of the condom company, I had a letter, a complaint, and I sat down and wrote a long letter back to this lady apologizing profusely. But obviously, there wasn't a lot I could do about it. And then six months later, or nine months after the problem had taken, I got this delightful letter with a picture of the baby asking if I'd be godfather, which I became. So, it all worked out well.
RB: Vēlreiz atkārtoju, ka mums bija problēmas atrast pircējus. Mums bija -- bieži vien, kad uzņēmums sāk strādāt un tu saņem pircēju sūdzības, tu vari ar viņiem vienoties. Bet apmēram trīs mēnešus pēc prezervatīvu kompānijas atvēršanas es saņēmu vēstuli, sūdzību, un es apsēdos un uzrakstīju vēstuli atpakaļ šai kundzei, ļoti atvainojoties. Bet acīmredzami, nebija daudz, ko es varēju darīt. Un pēc sešiem vai deviņiem mēnešiem pēc tam, kad bija radusies problēma, es saņēmu šo apburošo vēstuli ar bērna fotogrāfiju un lūgumu būt par krusttēvu, par kuru es arī kļuvu. Tā nu viss beidzās labi.
CA: Really? You should have brought a picture. That's wonderful.
KA: Tiešām? Jums vajadzēja paņemt līdzi šo bildi. Tas ir lieliski.
RB: I should have.
RB: Vajadzēja gan.
CA: So, just help us with some of the numbers. I mean, what are the numbers on this? I mean, how big is the group overall? How much -- what's the total revenue?
KA: Tātad, palīdziet mums ar dažiem skaitļiem. Es domāju to, kādi ir skaitļi? Cik liela kopumā ir grupa? Cik daudz -- kādi ir kopējie ienākumi?
RB: It's about 25 billion dollars now, in total.
RB: Tie ir apmēram 25 miljardi dolāru kopumā.
CA: And how many employees?
KA: Un cik daudz ir darbinieki?
RB: About 55,000.
RB: Apmēram 55,000.
CA: So, you've been photographed in various ways at various times and never worrying about putting your dignity on the line or anything like that. What was that? Was that real?
KA: Jūs esat ticis fotografēts dažādos veidos un dažādos laikos un nekad neesat uztraucies, ka jūsu gods tiek likts uz spēles, vai kā tamlīdzīgi. Kas tas bija? Vai tas bija īstenībā?
RB: Yeah. We were launching a megastore in Los Angeles, I think. No, I mean, I think -- CA: But is that your hair? RB: No. CA: What was that one?
RB: Jā. Mēs atvērām lielveikalu Losandželosā, es domāju. Nē, es domāju -- KA: Bet tie ir jūsu mati? RB: Nē. KA: Kas tas bija?
RB: Dropping in for tea.
RB: Apciemoju, lai padzertu tēju.
CA: OK. (Laughter)
KA: Skaidrs. (Smiekli)
RB: Ah, that was quite fun. That was a wonderful car-boat in which --
KA: Tas bija diezgan smieklīgi. Tā bija lieliska motorlaiva, kurā --
CA: Oh, that car that we -- actually we -- it was a TEDster event there, I think. Is that -- could you still pause on that one actually, for a minute? (Laughter)
RB: Tā mašīna, ko mēs -- patiesībā mēs, mēs -- tas šķiet bija TEDsteru pasākums. Vai tas -- vai jūs varat iepauzēt uz šī kādu minūti? (Smiekli)
RB: It's a tough job, isn't it?
RB: Tas ir smags darbs, vai ne?
CA: I mean, it is a tough job. (Laughter) When I first came to America, I used to try this with employees as well and they kind of -- they have these different rules over here, it's very strange.
KA: Es domāju -- tas ir smags darbs. (Smiekli) Kad pirmo reizi ierados Amerikā, es izmēģināju šo arī ar darbiniekiem un viņi -- viņiem ir šeit šie atšķirīgie likumi, tas ir ļoti savādi.
RB: I know, I have -- the lawyers say you mustn't do things like that, but --
RB: Es zinu, advokāti man teica, ka nedrīkstu darīt šādas lietas, bet --
CA: I mean, speaking of which, tell us about --
KA: Runāt par kaut ko, stāstīt par kaut ko --
RB: "Pammy" we launched, you know -- mistakenly thought we could take on Coca-Cola, and we launched a cola bottle called "The Pammy" and it was shaped a bit like Pamela Anderson. But the trouble is, it kept on tipping over, but -- (Laughter)
RB: "Pammy" mēs izveidojām, zināt, kļūdaini domājot, ka mēs varam pārspēt Coca-Cola, un mēs izveidojām kolas pudeli ar nosaukumu "The Pammy", un tā nedaudz bija pēc formas līdzīga Pamelai Andersonei. Bet problēma bija tajā, ka tā nepārtraukti gāzās otrādi, bet -- (Smiekli)
CA: Designed by Philippe Starck perhaps?
KA: To droši vien izveidoja Filipe Starks?
RB: Of course.
RB: Protams.
CA: So, we'll just run a couple more pictures here. Virgin Brides. Very nice. And, OK, so stop there. This was -- you had some award I think?
KA: Tātad, mēs parādīsim vēl pāris attēlus. Virgin Brides. Ļoti jauki. Un labi, šeit apstāsimies. Tas bija -- jūs ieguvāt kādu godalgu?
RB: Yeah, well, 25 years earlier, we'd launched the Sex Pistols' "God Save The Queen," and I'd certainly never expected that 25 years later -- that she'd actually knight us. But somehow, she must have had a forgetful memory, I think.
RB: Jā, pirms 25 gadiem mēs bijām izdevuši Sex Pistols "God Save The Queen," un es nekad nebiju gaidījis, ka pēc 25 gadiem viņa patiesībā mūs iecels par bruņiniekiem. Bet kaut kā viņai būs bijusi slikta atmiņa, es tā domāju.
CA: Well, God saved her and you got your just reward. Do you like to be called Sir Richard, or how?
KA: Labi, Dievs viņu sargāja un jūs ieguvāt pelnītu atalgojumu. Vai jums patīk, ka jūs sauc par seru Ričardu?
RB: Nobody's ever called me Sir Richard. Occasionally in America, I hear people saying Sir Richard and think there's some Shakespearean play taking place. But nowhere else anyway.
RB: Neviens mani nekad nav saucis par seru Ričardu. Laiku pa laikam Amerikā es dzirdu, ka cilvēki saka sers Ričards, un tad es nodomāju, ka tur tiek spēlēta kāda Šekspīra luga. Bet nekur citur to nedzirdu.
CA: OK. So can you use your knighthood for anything or is it just ...
KA: Labi. Tātad jūs varat lietot savu bruņinieka titulu vienmēr, vai tas ir tikai...
RB: No. I suppose if you're having problems getting a booking in a restaurant or something, that might be worth using it.
RB: Nē. Es pieļauju, ka ja tev ir problēmas kaut ko pasūtīt restorānā, tas var lieti noderēt.
CA: You know, it's not Richard Branson. It's Sir Richard Branson.
KA: Tas nav Ričards Brensons, tas ir sers Ričards Brensons.
RB: I'll go get the secretary to use it.
RB: Es pieņemšu sekretāri, lai to lietotu.
CA: OK. So let's look at the space thing. I think, with us, we've got a video that shows what you're up to, and Virgin Galactic up in the air. (Video) So that's the Bert Rutan designed spaceship?
KA: Labi. Aplūkosim kosmosa lietu. Es domāju ar mums, mums ir video, kur parādīts, kas jums padomā, un Virgin Galactic augstu gaisā. Tas ir Bērta Rutana izveidotais kosmosa kuģis?
RB: Yeah, it'll be ready in -- well, ready in 12 months and then we do 12 months extensive testing. And then 24 months from now, people will be able to take a ride into space.
RB: Jā, tas būs gatavs pēc -- gatavs 12 mēnešu laikā, un tad mēs 12 mēnešus veiksim rūpīgas pārbaudes, un tad pēc 24 mēnešiem cilvēki varēs doties kosmosā.
CA: So this interior is Philippe Starcke designed?
KA: Tā iekšpuse ir Filipes Starka izveidota?
RB: Philippe has done the -- yeah, quite a bit of it: the logos and he's building the space station in New Mexico. And basically, he's just taken an eye and the space station will be one giant eye, so when you're in space, you ought to be able to see this massive eye looking up at you. And when you land, you'll be able to go back into this giant eye. But he's an absolute genius when it comes to design.
RB: Filipe ir izveidojis -- jā, nedaudz no tā -- logotipus, un viņš būvē kosmosa staciju Ņūmeksikā, un būtībā viņš ir paņēmis aci, un kosmosa stacija būs viena milzīga acs, un tad, kad tu esi kosmosā, tu vari redzēt šo milzīgo aci skatoties uz tevi. Un, kad tu piezemējies, tu varēsi ieiet atpakaļ šajā milzīgajā acī. Bet viņš ir pilnīgi ģeniāls, kad runa ir par dizainu.
CA: But you didn't have him design the engine?
KA: Bet jūs neuzticējāt viņam dzinēju?
RB: Philippe is quite erratic, so I think that he wouldn't be the best person to design the engine, no.
RB: Filipe ir diezgan ekscentrisks, tādēļ nedomāju, ka viņš būtu labākais kandidāts dzinēja izstrādei.
CA: He gave a wonderful talk here two days ago.
KA: Viņš teica brīnišķīgu runu šeit pirms divām dienām.
RB: Yeah? No, he is a --
RB: Jā? Nē, viņš ir --
CA: Well, some people found it wonderful, some people found it completely bizarre. But, I personally found it wonderful.
KA: Labi, daži cilvēki uzskatīja to par brīnišķīgu, daži cilvēki uzskata, ka tā bija pilnīgi dīvaina. Bet es personīgi domāju, ka tā bija brīnišķīga.
RB: He's a wonderful enthusiast, which is why I love him. But ...
RB: Viņš ir apbrīnojams entuziasts, un tāpēc man viņš patīk. Bet --
CA: So, now, you've always had this exploration bug in you. Have you ever regretted that?
KA: Tātad, jūsos vienmēr ir bijusi šī izpētīšanas kāre. Vai jūs to kādreiz esat nožēlojis?
RB: Many times. I mean, I think with the ballooning and boating expeditions we've done in the past. Well, I got pulled out of the sea I think six times by helicopters, so -- and each time, I didn't expect to come home to tell the tale. So in those moments, you certainly wonder what you're doing up there or --
RB: Daudzreiz. Lidojot ar gaisa balonu un laivu ekspedīcijās, ko esam darījuši pagātnē -- es esmu ticis izrauts no jūras ar helikopteru sešas reizes, tā nu -- un katru reizi es necerēju pārrasties mājās, lai par to pastāstītu. Šajos brīžos tu brīnies, ko tu te dari vai...
CA: What was the closest you got to -- when did you think, this is it, I might be on my way out?
KA: Kas bija vistrakākais -- kad jūs domājāt, ka tas ir viss, es varētu vairs neatgriezties?
RB: Well, I think the balloon adventures were -- each one was, each one, actually, I think we came close. And, I mean, first of all we -- nobody had actually crossed the Atlantic in a hot air balloon before, so we had to build a hot air balloon that was capable of flying in the jet stream, and we weren't quite sure, when a balloon actually got into the jet stream, whether it would actually survive the 200, 220 miles an hour winds that you can find up there. And so, just the initial lift off from Sugarloaf to cross the Atlantic, as we were pushing into the jet stream, this enormous balloon -- the top of the balloon ended up going at a couple of hundred miles an hour, the capsule that we were in at the bottom was going at maybe two miles an hour, and it just took off. And it was like holding onto a thousand horses. And we were just crossing every finger, praying that the balloon would hold together, which, fortunately, it did. But the ends of all those balloon trips were, you know -- something seemed to go wrong every time, and on that particular occasion, the more experienced balloonist who was with me jumped, and left me holding on for dear life. (Laughter)
RB: Es domāju, ka gaisa balona piedzīvojumi bija -- ikviens no tiem bija -- ikvienā no tiem patiesībā mēs bijām tam tuvu. Un pirmkārt mēs -- neviens pirms tam nebija šķērsojis Atlantijas okeānu karstā gaisa balonā, tā nu mums bija jāuzbūvē karstā gaisa balons, kas bija spējīgs lidot ātrā gaisa straumē, un mēs nebijām pilnīgi pārliecināti, vai tad, kad balons nokļūs ātrā gaisa straumē, vai tas spēs izturēt vēja plūsmas ar 200, 220 jūdzēs stundā lielu ātrumu. Un tā nu sākuma pacelšanās no Sugarloaf, lai šķērsotu Atlantijas okeānu, kā spiedāmies iekšā reaktīvajā plūsmā, šis milzīgais balons -- balona augšpuse sasniedza pāris simtu jūdžu ātrumu stundā, kapsula, kurā mēs atradāmies apakšā, gāja ar, iespējams, divu jūdžu ātrumu stundā, un tā vienkārši atdalījās. Un tas bija kā turēties pie tūkstoš zirgiem. Un mēs turējām katru īkšķi, lūdzoties, lai balons turētos kopā, ko tas par laimi tas arī izdarīja. Bet visu šo balonu ceļojumu beigas bija, zināt -- katru reizi kaut kas nogāja greizi, un šajā situācijā vispieredzējušākais gaisa balonā lidojošais, kurš bija kopā ar mani, izlēca un atstāja mani, cīnoties par savu dzīvību. (Smiekli)
CA: Did he tell you to jump, or he just said, "I'm out of here!" and ...
KA: Vai viņš jums teica, lai lecat, vai arī viņš tikai teica, "Es tinos!" un...
RB: No, he told me jump, but once his weight had gone, the balloon just shot up to 12,000 feet and I ...
RB: Nē, viņš teica, lai lecu, bet kad viņa svars vairs nebija, balons pacēlās līdz 12,000 pēdu augstumam un es...
CA: And you inspired an Ian McEwan novel I think with that.
KA: Un jūs iedvesmojāt ar to Īana Makevana romānu.
RB: Yeah. No, I put on my oxygen mask and stood on top of the balloon, with my parachute, looking at the swirling clouds below, trying to pluck up my courage to jump into the North Sea, which -- and it was a very, very, very lonely few moments. But, anyway, we managed to survive it.
RB: Jā. Nē, es uzliku savu skābekļa masku un uzkāpu balona augšpusē, ar savu izpletni, skatoties uz virpuļojošajiem mākoņiem lejup, cenšoties saņemt drosmi, lai izlēktu Ziemeļjūrā, kura -- un tie bija daži ļoti, ļoti, ļoti vientuļi brīži. Bet, lai vai kā, mēs to pārdzīvojām.
CA: Did you jump? Or it came down in the end?
KA: Vai jūs izlēcāt, vai arī -- tas beigās nolaidās lejā?
RB: Well, I knew I had about half an hour's fuel left, and I also knew that the chances were that if I jumped, I would only have a couple of minutes of life left. So I climbed back into the capsule and just desperately tried to make sure that I was making the right decision. And wrote some notes to my family. And then climbed back up again, looked down at those clouds again, climbed back into the capsule again. And then finally, just thought, there's a better way. I've got, you know, this enormous balloon above me, it's the biggest parachute ever, why not use it? And so I managed to fly the balloon down through the clouds, and about 50 feet, before I hit the sea, threw myself over. And the balloon hit the sea and went shooting back up to 10,000 feet without me. But it was a wonderful feeling being in that water and --
RB: Es zināju, ka degviela bija palikusi apmēram pusstundai, un es arī zināju, ka, ja es izlektu, man būtu palikušas tikai pāris dzīves minūtes. Tā nu es iekāpu atpakaļ kapsulā un izmisīgi centos būt drošs, ka es pieņēmu pareizo lēmumu. Un uzrakstīju pāris rindiņas savai ģimenei. Un tad uzkāpu atpakaļ augšā, paskatījos atkal lejup uz šiem mākoņiem, iekāpu atkal atpakaļ kapsulā. Un tad beidzot nodomāju, ka ir labāks veids. Šis milzīgais balons bija virs manis, tas ir vislielākais izpletnis, kāpēc to neizmantot? Un tad es vadīju balonu lejup cauri mākoņiem, un apmēram 50 pēdu, pirms es ietriektos jūrā, es izlēcu no tā. Balons ietriecās jūrā un bez manis uzšāvās augšup līdz 10,000 pēdām. Bet tā bija lieliska sajūta būt ūdenī un --
CA: What did you write to your family?
KA: Ko jūs uzrakstījāt savai ģimenei?
RB: Just what you would do in a situation like that: just I love you very much. And I'd already written them a letter before going on this trip, which -- just in case anything had happened. But fortunately, they never had to use it.
RB: Tikai to, ko jūs darītu šādā situācijā, uzrakstīju tikai "es jūs ļoti mīlu" un -- Es jau pirms šī ceļojuma uzrakstīju viņiem vēstuli, kuru -- gadījumam, ja kaut kas būtu noticis. Bet, par laimi, viņiem tā nekad nebija jāizlasa.
CA: Your companies have had incredible PR value out of these heroics. The years -- and until I stopped looking at the polls, you were sort of regarded as this great hero in the U.K. and elsewhere. And cynics might say, you know, this is just a smart business guy doing what it takes to execute his particular style of marketing. How much was the PR value part of this? RB: Well, of course, the PR experts said that as an airline owner, the last thing you should be doing is heading off in balloons and boats, and crashing into the seas. (Laughter)
KA: Jūsu kompānijām bija neticamas sabiedrisko attiecību vērtības pēc šiem varoņdarbiem. Gadi -- līdz kamēr es pārstāju skatīties uz aptaujām, jūs Lielbritānijā un citur tikāt cildināts kā dižs varonis. Un ciniķi varētu teikt, ka viņš ir tikai gudrs biznesa zellis, kurš ir gatavs uz visu, lai pareklamētu sevi un savus uzņēmumus. Cik liela bija sabiedrisko attiecību vērtība? RB: Protams, sabiedrisko attiecību eksperti teica, ka pēdējā lieta, ko tu varētu darīt kā aviokompānijas īpašnieks, ir sēsties balonos un laivās, un ietriekties jūrās. (Smiekli)
CA: They have a point, Richard.
KA: Viņiem bija iemesls, Ričard.
RB: In fact, I think our airline took a full page ad at the time saying, you know, come on, Richard, there are better ways of crossing the Atlantic. (Laughter)
RB: Patiesībā, es domāju, ka mūsu aviokompānija paņēma pilnas lapas reklāmu sakot, zini, beidz, Ričard, ir labāki veidi, lai šķērsotu Atlantijas okeānu. (Smiekli)
CA: To do all this, you must have been a genius from the get-go, right?
KA: Lai to visu izdarītu, jums bija jābūt ģēnijam no paša sākuma, pareizi?
RB: Well, I won't contradict that. (Laughter)
RB: Es to nenoliegšu. (Smiekli)
CA: OK, this isn't exactly hardball. OK.
KA: Labi, tas nav gluži Hārdbols, labi.
Didn't -- weren't you just terrible at school?
KA: Vai jūs nebijāt vienkārši briesmīgs skolā?
RB: I was dyslexic. I had no understanding of schoolwork whatsoever. I certainly would have failed IQ tests. And it was one of the reasons I left school when I was 15 years old. And if I -- if I'm not interested in something, I don't grasp it. As somebody who's dyslexic, you also have some quite bizarre situations. I mean, for instance, I've had to -- you know, I've been running the largest group of private companies in Europe, but haven't been able to know the difference between net and gross. And so the board meetings have been fascinating. (Laughter) And so, it's like, good news or bad news? And generally, the people would say, oh, well that's bad news.
RB: Es biju dislektiķis, man nebija sapratnes par darbu skolā. Es noteikti būtu izkritis IQ testos. Un tas bija viens no iemesliem, kāpēc es pametu skolu 15 gadu vecumā. Un, ja es -- ja es kādā lietā neesmu ieinteresēts, es to neuztveru. Kā kādam, kurš ir dislektiķis, tev ir arī dažas diezgan dīvainas situācijas. Es domāju, piemēram, man bija -- zināt, es vadīju Eiropā lielāko privāto kompāniju grupu, bet nebiju spējīgs just atšķirību starp neto un bruto. Un valdes sanāksmes bija fascinējošas. (Smiekli) Un tā, tās ir labas vai sliktas ziņas? Un parasti cilvēki teiktu, o, tās ir sliktas ziņas.
CA: But just to clarify, the 25 billion dollars is gross, right? That's gross? (Laughter)
KA: Bet vienkārši lai noskaidrotu, 25 miljardi ir bruto, vai ne, tas ir bruto? (Smiekli)
RB: Well, I hope it's net actually, having -- (Laughter) -- I've got it right.
RB: Es ceru, ka patiesībā tas ir neto -- (Smiekli) Es to pareizi pateicu.
CA: No, trust me, it's gross. (Laughter)
KA: Nē, ticiet man, tas ir bruto. (Smiekli)
RB: So, when I turned 50, somebody took me outside the boardroom and said, "Look Richard, here's a -- let me draw on a diagram. Here's a net in the sea, and the fish have been pulled from the sea into this net. And that's the profits you've got left over in this little net, everything else is eaten." And I finally worked it all out. (Laughter) (Applause)
RB: Kad man palika 50 gadi, kāds izveda mani ārā no sapulču telpas un teica, "Klausies, Ričard, te ir -- ļauj man uzzīmēt diagrammu -- jūrā ir tīkls, un zivs ir no jūras tikusi ierauta šajā tīklā. Un tāds ir ieguvums, kas tev palicis šajā mazajā tīklā, viss pārējais ir apēsts." Un es beidzot visu to sapratu. (Smiekli) (Aplausi)
CA: But, I mean, at school -- so as well as being, you know, doing pretty miserably academically, but you were also the captain of the cricket and football teams. So you were kind of a -- you were a natural leader, but just a bit of a ... Were you a rebel then, or how would you ...
KA: Bet es domāju, skolā -- esot -- esot diezgan nožēlojams akadēmiski, jūs bijāt arī kriketa un futbola komandu kaptenis, tad jūs bijāt sava veida -- jūs bijāt dabisks vadonis, bet nedaudz arī -- bijāt arī dumpinieks, vai kā jūs...
RB: Yeah, I think I was a bit of a maverick and -- but I ... And I was, yeah, I was fortunately good at sport, and so at least I had something to excel at, at school.
RB: Jā, es domāju, ka biju nedaudz cilvēks ar citādiem uzskatiem un -- bet es -- un es biju, jā, man, par laimi, veicās sportā un tā beidzot man bija kaut kas, kur skolā būt pārākam par citiem.
CA: And some bizarre things happened just earlier in your life. I mean, there's the story about your mother allegedly dumping you in a field, aged four, and saying "OK, walk home." Did this really happen?
KA: Un dažas dīvainas lietas notika arī agrāk jūsu dzīvē. Es domāju stāstu par jūsu māti, kas atstāja jūs, kad bijāt četrus gadus vecs, uz lauka, sakot "Labi, ej mājās." Vai tas patiešām notika?
RB: She was, you know, she felt that we needed to stand on our own two feet from an early age. So she did things to us, which now she'd be arrested for, such as pushing us out of the car, and telling us to find our own way to Granny's, about five miles before we actually got there. And making us go on wonderful, long bike rides. And we were never allowed to watch television and the like.
RB: Viņa bija, zināt, viņa uzskatīja, ka mums jābūt patstāvīgiem jau no agra vecuma. Tāpēc viņa mums nodarīja lietas, par kurām tagad tiktu apcietināta, kā, piemēram, izgrūžot mūs no mašīnas, un sakot, lai paši atrodam ceļu uz vecāsmātes māju, apmēram piecas jūdzes pirms tām. Un liekot mums doties apbrīnojami garos braucienos ar riteņiem. Un mums nekad nebija atļauts skatīties televīziju un tamlīdzīgas lietas.
CA: But is there a risk here? I mean, there's a lot of people in the room who are wealthy, and they've got kids, and we've got this dilemma about how you bring them up. Do you look at the current generation of kids coming up and think they're too coddled, they don't know what they've got, we're going to raise a generation of privileged ...
KA: Bet vai risks ir šajās lietās? Telpā ir daudz cilvēku, kuri ir veseli, viņiem ir bērni, un mums ir šī dilemma par to, kā viņus uzmundrināt. Vai jūs skatāties uz šo bērnu paaudzi un domājat, ka viņi ir pārāk izlutināti, viņi neapzinās, kas viņiem ir, mēs izaudzināsim privileģētu paaudzi...
RB: No, I think if you're bringing up kids, you just want to smother them with love and praise and enthusiasm. So I don't think you can mollycoddle your kids too much really.
RB: Nē, es domāju, ka ja jūs audzināt bērnus, jūs tikai vēlaties apbērt viņus ar mīlestību un uzslavām, un aizrautību. Tāpēc es nedomāju, ka jūs varat pārāk daudz izlutināt savus bērnus.
CA: You didn't turn out too bad, I have to say, I'm ... Your headmaster said to you -- I mean he found you kind of an enigma at your school -- he said, you're either going to be a millionaire or go to prison, and I'm not sure which. Which of those happened first? (Laughter)
KA: Jūs neesat iznācis pārāk slikts, man jāsaka, es -- Jūsu skolas direktors jums teica -- Viņš atklāja skolā jums sava veida noslēpumu -- viņš teica, ka vai nu jūs būsiet miljonārs vai dosieties uz cietumu, un es neesmu drošs, kurš tas būs. Kurš no šī notika vispirms? (Smiekli)
RB: Well, I've done both. I think I went to prison first. I was actually prosecuted under two quite ancient acts in the U.K. I was prosecuted under the 1889 Venereal Diseases Act and the 1916 Indecent Advertisements Act. On the first occasion, for mentioning the word venereal disease in public, which -- we had a center where we would help young people who had problems. And one of the problems young people have is venereal disease. And there's an ancient law that says you can't actually mention the word venereal disease or print it in public. So the police knocked on the door, and told us they were going to arrest us if we carried on mentioning the word venereal disease. We changed it to social diseases and people came along with acne and spots, but nobody came with VD any more. So, we put it back to VD and promptly got arrested. And then subsequently, "Never Mind the Bollocks, Here's the Sex Pistols," the word bollocks, the police decided was a rude word and so we were arrested for using the word bollocks on the Sex Pistols' album. And John Mortimer, the playwright, defended us. And he asked if I could find a linguistics expert to come up with a different definition of the word bollocks. And so I rang up Nottingham University, and I asked to talk to the professor of linguistics. And he said, "Look, bollocks is not a -- has nothing to do with balls whatsoever. It's actually a nickname given to priests in the eighteenth century." (Laughter) And he went, "Furthermore, I'm a priest myself." And so I said, "Would you mind coming to the court?" And he said he'd be delighted. And I said -- and he said, "Would you like me to wear my dog collar?" And I said, "Yes, definitely. Please." (Laughter)
RB: Esmu izdarījis abus. Es domāju, ka vispirms devos uz cietumu. Pret mani patiesībā bija iesniegta prasība par divām diezgan senām darbībām Lielbritānijā. Pret mani tika iesniegta prasība par 1889. gada Venerisko slimību aktu un 1916. gada Nepiedienīgu reklāmu aktu. Pirmajā reizē, publiski pieminot vārdus "veneriskā slimība", kura -- mums bija centrs, kur mēs palīdzējām jauniem cilvēkiem, kam bija problēmas. Un viena no problēmām, kas bija jauniem cilvēkiem, bija veneriskā slimība. Un ir sens likums, kur teikts, ka tu patiesībā nevari pieminēt vārdus "veneriskā slimība" vai to publicēt. Tā nu policija klauvēja pie durvīm, un pateica, ka mūs apcietinās, ja mēs turpināsim pieminēt vārdus "veneriskā slimība". Mēs to nomainījām uz "sociālas slimības" un cilvēki ieradās ar pūtītēm un plankumiem, bet neviens vairs neieradās ar veneriskajām slimībām. Tad mēs atkal nomainījām atpakaļ uz "veneriskās slimības" un tūlīt tikām apcietināti. Un pēc tam, "Neņem galvā blēņas, šeit ir Sex Pistols," policija izlēma, ka vārds "blēņas" (bollocks) ir rupjš vārds un mēs tikām apcietināti, jo lietojām vārdu "blēņas" (bollocks) Sex Pistols albumā. Un Džons Mortimers, dramaturgs, mūs atbalstīja. Un viņš prasīja, vai varu atrast valodniecības ekspertu, kas atrastu citu definīciju vārdam "blēņas" (bollocks). Un es piezvanīju uz Notinghemas universitāti, un es prasīju, vai varu parunāt ar valodniecības profesoru. Un viņš teica "Vārds "bollocks" nav -- tam nav nekāda sakara ar pautiem. Tā patiesībā ir iesauka, kāda tika dota priesteriem 18. gadsimtā." (Smiekli) Un viņš turpināja, "Turklāt es arī pats esmu priesteris." Un es teicu, "Vai jums nebūtu nekas pretī ierasties tiesā?" Un viņš teica, ka būs priecīgs. Un es teicu -- un viņš teica, "Vai jūs vēlaties, lai uzvelku savu stāvo apkaklīti?" Un es teicu, "Jā, tas būtu - lūdzu ..." (Smiekli)
CA: That's great.
KA: Tas ir lieliski.
RB: So our key witness argued that it was actually "Never Mind the Priest, Here's the Sex Pistols." (Laughter) And the judge found us -- reluctantly found us not guilty, so ... (Laughter)
RB: Tā nu mūsu galvenais liecinieks bija -- pārliecināja, ka tas patiesībā bija "Neņem galvā priesteri, šeit ir Sex Pistols" (Smiekli) Un tiesnesis nolēma, ka mēs -- negribīgi nolēma, ka mēs neesam vainīgi, tā nu -- (Smiekli)
CA: That is outrageous. (Applause) So seriously, is there a dark side? A lot of people would say there's no way that someone could put together this incredible collection of businesses without knifing a few people in the back, you know, doing some ugly things. You've been accused of being ruthless. There was a nasty biography written about you by someone. Is any of it true? Is there an element of truth in it?
KA: Tas ir cietsirdīgi. (Aplausi) Nopietni jautājot, vai šajā ir arī tumšā puse? Daudzi cilvēki teiktu, ka nav iespējams, ka kāds varētu savienot šo neticamo uzņēmumu kolekciju, neiedurot pāris cilvēkiem mugurā, darot dažas neglītas lietas. Jūs esat bijis apsūdzēts cietsirdībā. Kāds par jums tika uzrakstījis nejauku biogrāfiju. Vai kaut kas no tās ir patiesība? Vai kāda daļa no tās ir patiesība?
RB: I don't actually think that the stereotype of a businessperson treading all over people to get to the top, generally speaking, works. I think if you treat people well, people will come back and come back for more. And I think all you have in life is your reputation and it's a very small world. And I actually think that the best way of becoming a successful business leader is dealing with people fairly and well, and I like to think that's how we run Virgin.
RB: Es patiesībā nedomāju, ka stereotips par uzņēmēju, kas, lai tiktu virsotnē, samin cilvēkus, vispārīgi runājot, darbojas. Es domāju, ka ja tu pret cilvēkiem izturies labi, cilvēki atgriezīsies atkal un atkal. Un es domāju, ka viss, kas tev dzīvē pieder, ir tava reputācija, un šī ir ļoti maza pasaule. Un es patiesībā domāju, ka vislabākais veids, lai kļūtu par veiksmīga biznesa vadītāju, ir taisnīga un laba izturēšanās pret cilvēkiem, un man gribētos domāt, ka šādi mēs arī vadām Virgin.
CA: And what about the people who love you and who see you spending -- you keep getting caught up in these new projects, but it almost feels like you're addicted to launching new stuff. You get excited by an idea and, kapow! I mean, do you think about life balance? How do your family feel about each time you step into something big and new?
KA: Un kā ir ar cilvēkiem, kuri jūs mīl un kuri redz jūs pavadot laiku -- jūs tiekat iesaistīts šajos jaunajos projektos, bet sajūta ir gandrīz tāda, ka jūs esat atkarīgs no jaunu lietu radīšanas. Jūs pārņem ideja un, aiziet! Vai jūs domājat par dzīves līdzsvarošanu? Ko domā jūsu ģimene par katru reizi, kad jūs sākat kaut ko lielu un jaunu?
RB: I also believe that being a father's incredibly important, so from the time the kids were very young, you know, when they go on holiday, I go on holiday with them. And so we spend a very good sort of three months away together. Yes, I'll, you know, be in touch. We're very lucky, we have this tiny little island in the Caribbean and we can -- so I can take them there and we can bring friends, and we can play together, but I can also keep in touch with what's going on.
RB: Es arī ticu, ka būt tēvam ir neiedomājami svarīgi, un no laika, kad bērni bija ļoti mazi, kad viņi dodas brīvdienās, es dodos līdz ar viņiem. Un mēs pavadām projām trīs mēnešus laika kopā. Jā, es rūpēšos. Mēs esam ļoti laimīgi, mums ir šī mazā sala Karību jūrā un mēs varam -- un es varu aizvest viņus tur un mēs varam uzaicināt draugus, un mēs varam kopā spēlēties, bet es arī varu zināt visu, kas notiek.
CA: You started talking in recent years about this term capitalist philanthropy. What is that?
KA: Pēdējos gados jūs sākāt runāt par šo terminu "kapitālistiskā cilvēkmīlestība". Kas tā ir?
RB: Capitalism has been proven to be a system that works. You know, the alternative, communism, has not worked. But the problem with capitalism is extreme wealth ends up in the hands of a few people, and therefore extreme responsibility, I think, goes with that wealth. And I think it's important that the individuals, who are in that fortunate position, do not end up competing for bigger and bigger boats, and bigger and bigger cars, but, you know, use that money to either create new jobs or to tackle issues around the world.
RB: Ir pierādījies, ka kapitālisms ir sistēma, kas darbojas. Kā zināms alternatīva, komunisms, nav darbojies. Bet problēma ar kapitālismu ir tāda, ka beigās dažu cilvēku rokās koncentrējas liela bagātība, un tāpēc, es domāju, šai turībai nāk līdzi liela atbildība. Un es domāju, ir svarīgi, ka cilvēki, kuri ir šajā veiksmīgajā stāvoklī, beigās nesacenšas lielāku un lielāku laivu, un lielāku un lielāku mašīnu dēļ, bet, zināt, izlieto šo naudu, lai izveidotu jaunas darba vietas vai lai pasaulē risinātu problēmas.
CA: And what are the issues that you worry about most, care most about, want to turn your resources toward?
KA: Un kuras ir tās problēmas, par kurām jūs visvairāk uztraucaties, kuras jums rūp visvairāk, kurās jūs vēlaties ieguldīt savus līdzekļus?
RB: Well, there's -- I mean there's a lot of issues. I mean global warming certainly is a massive threat to mankind and we are putting a lot of time and energy into, A, trying to come up with alternative fuels and, B, you know, we just launched this prize, which is really a prize in case we don't get an answer on alternative fuels, in case we don't actually manage to get the carbon emissions cut down quickly, and in case we go through the tipping point. We need to try to encourage people to come up with a way of extracting carbon out of the Earth's atmosphere. And we just -- you know, there weren't really people working on that before, so we wanted people to try to -- all the best brains in the world to start thinking about that, and also to try to extract the methane out of the Earth's atmosphere as well. And actually, we've had about 15,000 people fill in the forms saying they want to give it a go. And so we only need one, so we're hopeful.
RB: Ir -- ir daudz problēmu. Globālā sasilšana noteikti ir milzīgs drauds cilvēcei, un mēs ļoti daudz laika un enerģijas veltām lai, pirmkārt, izgudrotu alternatīvus kurināmā veidus un, otrkārt, mēs tikko izveidojām par balvu, gadījumā, ja mēs nesaņemtu atbildi par alternatīvajiem kurināmā veidiem, gadījumā, ka mēs netiktu galā ar to, ka oglekļa izplūdes netiktu ātri samazinātas un gadījumā, ja mēs izietu cauri lūzuma punktam, mums jācenšas iedrošināt cilvēkus, lai nāktu klajā ar risinājumiem, kā izdabūt oglekli no zemes atmosfēras. Un mēs tikai -- zināt, nebija neviens cilvēks, kas pie tā iepriekš būtu strādājis, tāpēc mēs vēlējāmies, lai cilvēki censtos -- lai visas gudrākās smadzenes pasaulē sāktu par to domāt, un lai izdabūtu arī metānu ārā no zemes atmosfēras. Un patiesībā bija ap 15,000 cilvēku, kas aizpildīja anketas, sakot, ka viņi vēlētos to pamēģināt. Un mums ir tikai vajadzīgs viens, tāpēc mēs esam cerīgi.
CA: And you're also working in Africa on a couple of projects?
KA: Jūs arī strādājat pie pāris projektiem Āfrikā?
RB: Yes, I mean, we've got -- we're setting up something called the war room, which is maybe the wrong word. We're trying to -- maybe we'll change it -- but anyway, it's a war room to try to coordinate all the attack that's going on in Africa, all the different social problems in Africa, and try to look at best practices. So, for instance, there's a doctor in Africa that's found that if you give a mother antiretroviral drugs at 24 weeks, when she's pregnant, that the baby will not have HIV when it's born. And so disseminating that information to around the rest of Africa is important.
RB: Jā, mums bija -- mēs veidojam kaut ko, ko sauc par kara telpu, kurš iespējams ir nepareizs vārds -- mēs cenšamies -- iespējams, mēs to mainīsim -- bet, vienalga, tā ir kara telpa, lai censtos saskaņot visus, Āfrikā notiekošos uzbrukumus, visas dažādās Āfrikas sociālās problēmas un censtos skatīties uz vislabākajām praksēm. Tā nu, piemēram, Āfrikā ir ārsts, kurš ir atklājis, ka ja tu iedod mātei antiretrovirālas zāles 24. grūtniecības nedēļā, tad viņas bērns, kad piedzims, nebūs slims ar HIV. Un izplatīt šo informāciju -- visā pārējā Āfrikā ir svarīgi.
CA: The war room sounds, it sounds powerful and dramatic. And is there a risk that the kind of the business heroes of the West get so excited about -- I mean, they're used to having an idea, getting stuff done, and they believe profoundly in their ability to make a difference in the world. Is there a risk that we go to places like Africa and say, we've got to fix this problem and we can do it, I've got all these billions of dollars, you know, da, da, da -- here's the big idea. And kind of take a much more complex situation and actually end up making a mess of it. Do you worry about that?
KA: "Kara telpa" izklausās, tas izklausās spēcīgi un dramatiski. Un vai ir kāds risks, ka rietumu biznesa varoņi par to ir sajūsmā -- viņi ir pieraduši, ka tiem ir idejas, lai izdarītu lietas, un viņi dziļi tic savām spējām mainīt pasauli. Vai ir risks, ka mēs dodamies uz tādām vietām kā Āfrika un sakām, ka mums jānovērš šī problēma un mēs to spējam izdarīt, man ir visi šie miljardi dolāru, zināt, bla, bla, bla, -- šeit ir lielā ideja. Un savā veidā paņemt daudz sarežģītāku situāciju un patiesībā radīt beigās no tās jucekli. Vai jūs par to uztraucaties?
RB: Well, first of all, on this particular situation, we're actually -- we're working with the government on it. I mean, Thabo Mbeki's had his problems with accepting HIV and AIDS are related, but this is a way, I think, of him tackling this problem and instead of the world criticizing him, it's a way of working with him, with his government. It's important that if people do go to Africa and do try to help, they don't just go in there and then leave after a few years. It's got to be consistent. But I think business leaders can bring their entrepreneurial know-how and help governments approach things slightly differently. For instance, we're setting up clinics in Africa where we're going to be giving free antiretroviral drugs, free TB treatment and free malaria treatment. But we're also trying to make them self-sustaining clinics, so that people pay for some other aspects.
RB: Pirmkārt, šajā konkrētajā situācijā mēs patiesībā -- mēs pie tā strādājam kopā ar valdību. Tabo Mbeki bija problēmas ar pieņemšanu, ka HIV un AIDS ir saistīti, bet šis ir veids man sķiet, kā viņam risināt šo problēmu un tā vietā, lai pasaule kritizētu viņu, tas ir veids, kā tai strādāt kopā ar viņu, ar viņa valdību. Ir svarīgi, ka, ja cilvēki dodas uz Āfriku un cenšas palīdzēt, viņi vienkārši neaizbrauc uz turieni un tad aizbrauc pēc dažiem gadiem prom. Tam jābūt pastāvīgi. Bet es domāju, ka biznesa vadītāji var izmantot savas uzņēmēja iemaņas un palīdzēt valdībām skatīties uz lietām nedaudz citādāk. Piemēram, mēs būvējam klīnikas Āfrikā, kur mēs par brīvu dosim antiretrovirālās zāles, par brīvu dosim ārstniecības līdzekļus tuberkulozei un malārijas ārstniecības līdzekļus. Bet mēs arī cenšamies padarīt tās par patstāvīgām klīnikām, lai cilvēki maksātu par dažādiem citiem aspektiem.
CA: I mean a lot of cynics say about someone like yourself, or Bill Gates, or whatever, that this is really being -- it's almost driven by some sort of desire again, you know, for the right image, for guilt avoidance and not like a real philanthropic instinct. What would you say to them?
KA: Daudzi ciniķi saka par jums vai par Bilu Geitsu, vai vienalga par ko, ka šī ir patiešām eksistence -- to gandrīz vada kaut kāda veida vēlme, zināt, lai viss būtu kārtībā, lai izvairītos no vainas apziņas, un ka tā nav patiess filantropisks instinkts. Ko jūs viņiem teiktu?
RB: Well, I think that everybody -- people do things for a whole variety of different reasons and I think that, you know, when I'm on me deathbed, I will want to feel that I've made a difference to other people's lives. And that may be a selfish thing to think, but it's the way I've been brought up. I think if I'm in a position to radically change other people's lives for the better, I should do so.
RB: Es domāju, ka visi -- cilvēki dara lietas dažādu iemeslu dēļ un es domāju, ka, zināt, kad es būšu uz nāves gultas, es gribētu just, ka esmu veicis kādas izmaiņas citu cilvēku dzīvēs. Un tā varētu būt patmīlīga lieta, bet tas ir veids, kādā esmu ticis audzināts. Es domāju, ka esmu tādā stāvoklī, lai radikāli mainītu citu cilvēku dzīves uz labo pusi, tāpēc man tā arī jādara.
CA: How old are you?
KA: Cik jums gadu?
RB: I'm 56.
RB: Man ir 56 gadi.
CA: I mean, the psychologist Erik Erikson says that -- as I understand him and I'm a total amateur -- but that during 30s, 40s people are driven by this desire to grow and that's where they get their fulfillment. 50s, 60s, the mode of operation shifts more to the quest for wisdom and a search for legacy. I mean, it seems like you're still a little bit in the growth phases, you're still doing these incredible new plans. How much do you think about legacy, and what would you like your legacy to be?
KA: Psihologs Ēriks Ēriksons saka, ka, kā es viņu saprotu, un es esmu pilnīgs amatieris, viņš saka, ka cilvēkus, kuriem ir 30, 40 gadi, vada vēlme augt, un tur arī viņi saņem savu piepildījumu, cilvēki, kuriem ir 50, 60 gadi, vairāk cenšas iegūt gudrību un viņi meklē mantojumu. Šķiet, ka jūs vēl joprojām esat nedaudz augšanas fāzē, jūs vēl arvien izgudrojat šos neticamos jaunos plānus. Cik daudz jūs domājat par mantojumu, un kādu jūs vēlētos redzēt savu mantojumu?
RB: I don't think I think too much about legacy. I mean, I like to -- you know, my grandmother lived to 101, so hopefully I've got another 30 or 40 years to go. No, I just want to live life to its full. You know, if I can make a difference, I hope to be able to make a difference. And I think one of the positive things at the moment is you've got Sergey and Larry from Google, for instance, who are good friends. And, thank God, you've got two people who genuinely care about the world and with that kind of wealth. If they had that kind of wealth and they didn't care about the world, it would be very worrying. And you know they're going to make a hell of a difference to the world. And I think it's important that people in that kind of position do make a difference.
RB: Es nešķiet, ka domāju daudz par mantojumu. Man patiktu -- zināt, mana vecmāmiņa nodzīvoja līdz 101 gada vecumam, tā nu, par laimi, man vēl ir 30 līdz 40 gadi, ko dzīvot. Nē, es tikai vēlos dzīvot dzīvi visā tās pilnībā. Zināt, ja es varu kaut ko mainīt, es ceru, ka esmu spējīgs kaut ko mainīt. Un es domāju, ka viena no pozitīvajām lietām šobrīd ir, ka jums ir Sergejs un Lerijs no Google, piemēram, kuri ir labi draugi. Un, paldies Dievam, jums ir divi cilvēki, kuriem patiešām rūp pasaule, un viņi ir tik turīgi. Ja viņi būtu tik turīgi un viņiem nerūpētu pasaule, tas būtu ļoti satraucoši. Un zināt, viņi pasaulē daudz ko mainīs. Un es domāju, ka tas ir svarīgi, ka cilvēki šādā stāvoklī kaut ko maina.
CA: Well, Richard, when I was starting off in business, I knew nothing about it and I also was sort of -- I thought that business people were supposed to just be ruthless and that that was the only way you could have a chance of succeeding. And you actually did inspire me. I looked at you, I thought, well, he's made it. Maybe there is a different way. So I would like to thank you for that inspiration, and for coming to TED today. Thank you. Thank you so much. (Applause)
KA: Labi, Ričard, kad es sāku darboties biznesā, es neko par to nezināju, un es arī biju sava veida -- es domāju, ka biznesa cilvēkiem ir jābūt nežēlīgiem, un ka tas bija vienīgais veids, kā gūt panākumus. Un jūs patiešām iedvesmojāt mani. Es uz jums skatījos, es domāju, "viņš to ir izdarījis", varbūt ir cits veids. Es gribētu jums pateikties par iedvesmošanu un par ierašanos šodien TED. Paldies. Liels paldies jums. (Aplausi)