Okay, now I don't want to alarm anybody in this room, but it's just come to my attention that the person to your right is a liar.
Es nevēlos satraukt kādu no klātesošajiem, taču tikko esmu uzzinājusi,
(Laughter)
ka jums pa labi sēdošais cilvēks ir melis.
Also, the person to your left is a liar. Also the person sitting in your very seats is a liar. We're all liars. What I'm going to do today is I'm going to show you what the research says about why we're all liars, how you can become a liespotter and why you might want to go the extra mile and go from liespotting to truth seeking, and ultimately to trust building.
(Smiekli) Arī jums pa kreisi sēdošais cilvēks ir melis. Kā arī cilvēks, kas sēž jūsu pašu sēdvietās, ir melis. Mēs visi esam meļi. Es šodien pastāstīšu par pētījumu, kurā tiek runāts par to, kādēļ mēs visi esam meļi, kā jūs varat kļūt par melu atpazinēju, un kādēļ jums labāk būtu vairāk papūlēties, no melu atpazīšanas nonākt līdz patiesības meklēšanai un beigu beigās arī uzticības iegūšanai.
Now, speaking of trust, ever since I wrote this book, "Liespotting," no one wants to meet me in person anymore, no, no, no, no, no. They say, "It's okay, we'll email you."
Runājot par uzticību, kopš es sarakstīju grāmatu „Melu atpazīšana”, neviens vairs nevēlas ar mani personīgi satikties, nē, nē, nē, nē, nē. Viņi saka: „Būs jau labi, mēs jums aizsūtīsim e-pastu.”
(Laughter)
(Smiekli)
I can't even get a coffee date at Starbucks. My husband's like, "Honey, deception? Maybe you could have focused on cooking. How about French cooking?"
Es pat vairs nevaru sarunāt satikšanos „Starbucks”. Mans vīrs ironizē: „Mīļā, nodevība? Varbūt tev vajadzēja koncentrēties uz kulināriju. Varbūt franču kulināriju?”
So before I get started, what I'm going to do is I'm going to clarify my goal for you, which is not to teach a game of Gotcha. Liespotters aren't those nitpicky kids, those kids in the back of the room that are shouting, "Gotcha! Gotcha! Your eyebrow twitched. You flared your nostril. I watch that TV show 'Lie To Me.' I know you're lying." No, liespotters are armed with scientific knowledge of how to spot deception. They use it to get to the truth, and they do what mature leaders do everyday; they have difficult conversations with difficult people, sometimes during very difficult times. And they start up that path by accepting a core proposition, and that proposition is the following: Lying is a cooperative act. Think about it, a lie has no power whatsoever by its mere utterance. Its power emerges when someone else agrees to believe the lie.
Pirms es sāku, es vēlos jums izskaidrot savu mērķi, kas nav iemācīt pieķeršanas spēli. Melu atpazinēji nav piekasīgi bērneļi, bērneļi klases aizmugurē, kas bļauj: „Pieķēru! Pieķēru!” Tev noraustījās uzacs. Tev notrīsēja nāsis. Es skatos seriālu „Melu teorija”. Es zinu, ka tu melo.” Nē, melu atpazinēji ir bruņoti ar zinātniskām zināšanām par to, kā atpazīt nodevību. Viņi tās izmanto, lai nonāktu līdz patiesībai un viņi dara to, ko katru dienu dara nobrieduši vadītāji, viņiem ir sarežģītas sarunas ar sarežģītiem cilvēkiem, bieži vien ļoti sarežģītos laikos. Viņi sāk šo ceļu, pieņemot pamatatzinumu, un šis atzinums ir šāds: Melošana ir divpusēja rīcība. Padomājiet par to, meliem nav vara, tiekot vienkārši izteiktiem. To vara rodas, kad kāds cits piekrīt noticēt šiem meliem.
So I know it may sound like tough love, but look, if at some point you got lied to, it's because you agreed to get lied to. Truth number one about lying: Lying's a cooperative act. Now not all lies are harmful. Sometimes we're willing participants in deception for the sake of social dignity, maybe to keep a secret that should be kept secret, secret. We say, "Nice song." "Honey, you don't look fat in that, no." Or we say, favorite of the digiratti, "You know, I just fished that email out of my Spam folder. So sorry."
Saprotu, ka tas varētu skanēt skarbi, bet paklau, ja jums kādu brīdi kāds melo, tas ir tādēļ, ka jūs piekritāt tam, lai jums melotu. Galvenā patiesība par melošanu: Melošana ir divpusēja rīcība. Ne visi meli, protams, ir kaitīgi. Dažkārt mēs labprātīgi piedalāmies mānīšanā sabiedriskās cieņas dēļ, lai, varbūt, noklusētu to, ko vajadzētu noklusēt. Mēs sakām: „Jauka dziesma.” „Mīļā, tu šajā kleitā nepavisam neizskaties resna, nē.” Vai arī digerati iecienītākais: „Es tavu e-pastu nupat izvilku no savas mēstuļu mapes. Atvaino.”
But there are times when we are unwilling participants in deception. And that can have dramatic costs for us. Last year saw 997 billion dollars in corporate fraud alone in the United States. That's an eyelash under a trillion dollars. That's seven percent of revenues. Deception can cost billions. Think Enron, Madoff, the mortgage crisis. Or in the case of double agents and traitors, like Robert Hanssen or Aldrich Ames, lies can betray our country, they can compromise our security, they can undermine democracy, they can cause the deaths of those that defend us.
Taču ir gadījumi, kad mēs nelabprātīgi iesaistāmies apmānā, un par to mums var nākties maksāt dramatisku cenu. Pērn ASV korporatīvajā krāpšanā vien zaudēja 997 miljardus dolāru. Tas, skatoties uz trim miljardiem dolāru, var šķist nieks. Tie ir septiņi procenti ienākumu. Apmāns var maksāt miljardus. Padomājiet, Enron, Meidofs, hipotēku krīze. Vai šajā gadījumā tādu dubultaģentu un nodevēju kā Roberts Hansens vai Oldričs Eimss, meli var nodot mūsu valsti, tie var apdraudēt mūsu drošību, tie vājina demokrātiju, tie var izraisīt mūsu aizstāvju nāves.
Deception is actually serious business. This con man, Henry Oberlander, he was such an effective con man, British authorities say he could have undermined the entire banking system of the Western world. And you can't find this guy on Google; you can't find him anywhere. He was interviewed once, and he said the following. He said, "Look, I've got one rule." And this was Henry's rule, he said, "Look, everyone is willing to give you something. They're ready to give you something for whatever it is they're hungry for." And that's the crux of it. If you don't want to be deceived, you have to know, what is it that you're hungry for?
Apmāns patiesībā ir nopietna lieta. Šis blēdis, Henrijs Oberlanders, viņš bija tik veiksmīgs krāpnieks, ka britu varas iestādes apgalvo, ka viņš apdraudēja visu Rietumu pasaules banku sistēmu. Jūs viņu nevarat atrast Google; jūs viņu nevarat atrast nekur. Viņu vienreiz intervēja un viņš teica šādus vārdus. Viņš teica: „Klau, man ir viens likums.” Tas ir Henrija likums, viņš teica: „Ikviens jums ir gatavs kaut ko dot. Viņi ir gatavi jums dot to, pēc kā paši alkst.” Tā ir arī tā mācība. Ja nevēlaties tikt apmānīts, jums ir jāzina, kas ir tas, ko alkstat?
And we all kind of hate to admit it. We wish we were better husbands, better wives, smarter, more powerful, taller, richer -- the list goes on. Lying is an attempt to bridge that gap, to connect our wishes and our fantasies about who we wish we were, how we wish we could be, with what we're really like. And boy are we willing to fill in those gaps in our lives with lies.
Mums visiem ir grūti to atzīt. Mēs vēlamies kaut mēs būtu labāki vīri, labākas sievas, gudrāki, varenāki, garāki, bagātāki un tā tālāk. Melošana ir mēģinājums tikt pāri šai aizai, lai savienotu mūsu vēlmes un mūsu fantāzijas par to, kas mēs vēlamies būt, kādi mēs vēlamies būt ar to, kādi mēs patiesībā esam. Un jēziņ, cik ļoti mēs esam gatavi aizpildīt šīs plaisas ar meliem.
On a given day, studies show that you may be lied to anywhere from 10 to 200 times. Now granted, many of those are white lies. But in another study, it showed that strangers lied three times within the first 10 minutes of meeting each other.
Pētījumi apgalvo, ka dienā mums var melot apmēram no 10 līdz 200 reizēm. Protams, daudzi no tiem ir baltie meli. Taču citā pētījumā ir minēts, ka svešinieki meloja vidēji trīs reizes pirmajās 10 satikšanās minūtēs.
(Laughter)
(Smiekli)
Now when we first hear this data, we recoil. We can't believe how prevalent lying is. We're essentially against lying. But if you look more closely, the plot actually thickens. We lie more to strangers than we lie to coworkers. Extroverts lie more than introverts. Men lie eight times more about themselves than they do other people. Women lie more to protect other people. If you're an average married couple, you're going to lie to your spouse in one out of every 10 interactions. Now, you may think that's bad. If you're unmarried, that number drops to three.
Mums pirmo reizi dzirdot šos datus, mēs esam šokēti. Mēs nespējam noticēt tam, cik melošana ir izplatīta. Mēs būtībā esam pret melošanu. Taču, ja ieskatāties vērīgāk, viss šķietamais sarežģās. Mēs vairāk melojam svešiniekiem kā kolēģiem. Ekstraverti cilvēki melo vairāk kā intraverti. Vīrieši melo astoņas reizes vairāk par sevi kā par citiem cilvēkiem. Sievietes vairāk melo, lai pasargātu citus cilvēkus. Ja jūs esat vidusmēra precēts pāris, jūs melosit savam dzīvesbiedram katrā vienā no desmit saskarsmēm. Jums varētu šķist, ka tas ir traki. Ja Jūs esat neprecējies, šis skaitlis samazinās līdz trīs.
Lying's complex. It's woven into the fabric of our daily and our business lives. We're deeply ambivalent about the truth. We parse it out on an as-needed basis, sometimes for very good reasons, other times just because we don't understand the gaps in our lives. That's truth number two about lying. We're against lying, but we're covertly for it in ways that our society has sanctioned for centuries and centuries and centuries. It's as old as breathing. It's part of our culture, it's part of our history. Think Dante, Shakespeare, the Bible, News of the World.
Melošana ir sarežģīta. Tā ir iepīta mūsu ikdienā un darba dzīvē. Mēs patiesībā pret melošanu izturamies divējādi. Mēs nepieciešamības gadījumā melojam, dažreiz pat ļoti labu iemeslu dēļ, tomēr citreiz tikai tāpēc, ka nespējam samierināties ar savas dzīves nepilnīgumu. Tā ir otrā patiesība par melošanu. Mēs esam pret melošanu, lai arī slepenībā atbalstam to tādos veidos, kādos sabiedrība gadsimtus un gadsimtus ir atzinusi par pieņemamu. Tā ir tikpat sena kā elpošana. Tā ir daļa mūsu kultūras, tā ir daļa mūsu vēstures. Padomājiet, Dante, Šekspīrs,
(Laughter)
Bībele, pasaules ziņas.
Lying has evolutionary value to us as a species.
(Smiekli)
Researchers have long known that the more intelligent the species, the larger the neocortex, the more likely it is to be deceptive. Now you might remember Koko. Does anybody remember Koko the gorilla who was taught sign language? Koko was taught to communicate via sign language. Here's Koko with her kitten. It's her cute little, fluffy pet kitten. Koko once blamed her pet kitten for ripping a sink out of the wall.
Melošanai ir arī evolucionāra vērtība mums kā sugai. Zinātnieki jau sen ir pierādijuši, ka sugai esot saprātīgākai, lielāka ir arī to smadzeņu jaunā garoza, tās pārstāvjiem arī esot nodevīgākiem. Jūs varbūt atceraties Koko. Vai kāds atceras Koko — gorillu, kurai iemācīja zīmju valodu? Koko iemācīja sazināties ar zīmju valodas palīdzību. Lūk, Koko ar savu kaķēnu. Tas ir viņas piemīlīgais, mazais, pūkainais kaķēna draugs. Koko reiz vainoja kaķēnu
(Laughter)
izlietnes izraušanā no sienas.
We're hardwired to become leaders of the pack. It's starts really, really early. How early? Well babies will fake a cry, pause, wait to see who's coming and then go right back to crying. One-year-olds learn concealment.
(Smiekli) Mums ir ieprogrammēts kļūt par bara vadoņiem. Tas sākas patiešām agrīni. Cik agrīni? Zīdaiņi izliekas raudam, pārstāj, nogaida vai kāds nāk un tad turpina raudāt. Viengadīgie bērni iemācās slēpšanu.
(Laughter)
(Smiekli)
Two-year-olds bluff. Five-year-olds lie outright. They manipulate via flattery. Nine-year-olds, masters of the cover-up. By the time you enter college, you're going to lie to your mom in one out of every five interactions. By the time we enter this work world and we're breadwinners, we enter a world that is just cluttered with Spam, fake digital friends, partisan media, ingenious identity thieves, world-class Ponzi schemers, a deception epidemic -- in short, what one author calls a post-truth society. It's been very confusing for a long time now.
Divgadīgie blefo. Piecgadīgie atklāti melo. Tie manipulē ar glaimiem. Deviņgadīgie, noklusēšanas meistari. Līdz brīdim, kad jūs iestājaties koledžā, jūs melosit savai mātei vienā no katrām piecām saskarsmēm. Līdz tam brīdim, kad jūs sāksit strādāt, paši sevi apgādāt, jūs nokļūsiet pasaulē, kas ir pārbāzta ar mēstulēm, neīstiem virtuāliem draugiem, apmelojošiem plašsaziņas līdzekļiem, atjautīgiem identitāšu zagļiem pasaules klases Ponzi shēmotājiem, manīšanas epidēmiju, īsāk sakot, kā rakstnieks to sauc — pēcpatiesības sabiedrība. Šī mulsinošā situācija pastāv arī mūsdienās.
What do you do? Well, there are steps we can take to navigate our way through the morass. Trained liespotters get to the truth 90 percent of the time. The rest of us, we're only 54 percent accurate. Why is it so easy to learn? There are good liars and bad liars. There are no real original liars. We all make the same mistakes. We all use the same techniques. So what I'm going to do is I'm going to show you two patterns of deception. And then we're going to look at the hot spots and see if we can find them ourselves. We're going to start with speech.
Ko iesākt? Ir lietas, ko mēs varam darīt, lai veiksmīgi lavierētu pa šo melu purvāju. Apmācīti melu atpazinēji nonāk līdz patiesībai apmēram 90% gadījumu. Pārējiem no mums tas izdodas vidēji 54% gadījumu. Kā to var tik vienkārši apgūt? Ir labi meļi un ir slikti meļi. Taču nav tādi, kuriem tas būtu iedzimts. Mēs visi pieļaujam vienas un tās pašas kļūdas un izmantojam vienus un tos pašus paņēmienus. Es jums parādīšu divus apmāna paraugus. Mēs skatīsimies galvenās pazīmes un redzēsim, vai mēs tās varam atrast paši sevī. Sāksim ar runu. (Video) Bils Klintons: Es vēlos, lai jūs manī paklausītos.
(Video) Bill Clinton: I want you to listen to me. I'm going to say this again. I did not have sexual relations with that woman, Miss Lewinsky. I never told anybody to lie, not a single time, never. And these allegations are false. And I need to go back to work for the American people. Thank you.
Es teikšu vēlreiz. Man nebija dzimumattiecības ar šo sievieti, Levinskas jaunkundzi. Es nekad neesmu melojis, ne reizi, nekad. Šīs apsūdzības ir nepatiesas. Man ir jāatgriežas pie darba amerikāņu labā. Paldies.
(Applause)
Pamela Meyer: Okay, what were the telltale signs? Well first we heard what's known as a non-contracted denial. Studies show that people who are overdetermined in their denial will resort to formal rather than informal language. We also heard distancing language: "that woman." We know that liars will unconsciously distance themselves from their subject, using language as their tool. Now if Bill Clinton had said, "Well, to tell you the truth ..." or Richard Nixon's favorite, "In all candor ..." he would have been a dead giveaway for any liespotter that knows that qualifying language, as it's called, qualifying language like that, further discredits the subject. Now if he had repeated the question in its entirety, or if he had peppered his account with a little too much detail -- and we're all really glad he didn't do that -- he would have further discredited himself.
Pamela Meijere: Labi, kas bija nododošās zīmes? Labi, pirmo lietu, ko mēs dzirdējām, sauc par pārspīlēto noliegumu. Pētījumi atklāj, ka cilvēki, kuri ir pārlieku apņēmušies noliegt drīzāk lietos formālu valodu neformālās vietā. Mēs arī dzirdējām norobežošanos: „šo sievieti”. Mēs zinām, ka meļi zemapziņā norobežojas no sava subjekta, tam izmantojot savu valodu. Ja Bils Klintons būtu teicis: „Labi, ja godīgi ...” vai arī Ričarda Niksona iecienītā frāze: „Visā patiesumā ... ” tas būtu strupceļš jebkuram melu atpazinējam, kurš pazīst tā saukto raksturojošo valodu, šāda veida raksturojošā valoda vēl vairāk diskreditē subjektu. Ja viņš būtu pilnībā atkārtojis uzdoto jautājumu vai arī aizstāvībā bārstījies ar pārlieku daudz detaļām, labi, ka viņš tā nedarīja, viņš būtu vēl vairāk diskreditējies.
Freud had it right. Freud said, look, there's much more to it than speech: "No mortal can keep a secret. If his lips are silent, he chatters with his fingertips." And we all do it no matter how powerful you are. We all chatter with our fingertips. I'm going to show you Dominique Strauss-Kahn with Obama who's chattering with his fingertips.
Freids pareizi teica. Freids teica, jā, ir kas daudz svarīgāks par runāšanu: „Neviens mirstīgais nevar pie sevis paturēt noslēpumu. Ja viņam ir sakniebtas lūpas, viņš visu izpauž ar saviem pirkstiem.” Tā darām mēs visi, neatkarīgi no tā, cik stiprs esat. Mēs visi nododam sevi ar pirkstiem. Es jums parādīšu Dominiku Strosu-Kānu ar Obamu, kurš visu izpauž ar saviem pirkstiem.
(Laughter)
(Smiekli)
Now this brings us to our next pattern, which is body language. With body language, here's what you've got to do. You've really got to just throw your assumptions out the door. Let the science temper your knowledge a little bit. Because we think liars fidget all the time. Well guess what, they're known to freeze their upper bodies when they're lying. We think liars won't look you in the eyes. Well guess what, they look you in the eyes a little too much just to compensate for that myth. We think warmth and smiles convey honesty, sincerity. But a trained liespotter can spot a fake smile a mile away. Can you all spot the fake smile here? You can consciously contract the muscles in your cheeks. But the real smile's in the eyes, the crow's feet of the eyes. They cannot be consciously contracted, especially if you overdid the Botox. Don't overdo the Botox; nobody will think you're honest.
Mēs nonākam pie nākamajām pazīmēm, kas ir ķermeņa valoda. Runājot par ķermeņa valodu, lūk, kas jums ir jādara. Jums patiesi ir jāatsakās no visiem jūsu pieņēmumiem. Lai zinātne nedaudz pārbauda jūsu zināšanas. Jo mēs domājam, ka meļi uzvedas nemierīgi. Ziniet ko, īstenībā viņi melojot sasprindzina ķermeņa augšdaļu. Mēs domājam, ka meļi neskatās jums acīs. Uzminiet nu, viņi skatās acīs mazliet pat par daudz, mēģinot atspēkot šo mītu. Mēs uzskatām, ka atvērtība un smaidi liecina par godīgumu, atklātību. Taču apmācīts melu atpazinējs var ievērot neīstu smaidu jau pa gabalu. Vai varat uzminēt, kurš ir neīstais smaids? Jūs apzināti sasprindzināt savus vaigu muskuļus. Taču īstais smaids ir acīs, ap acīm esošajām „vārnu kājiņām”. Tās nevar apzināti sasprindzināt, it īpaši, ja esat pārcenties ar botoksu.
Now we're going to look at the hot spots. Can you tell what's happening in a conversation? Can you start to find the hot spots to see the discrepancies between someone's words and someone's actions? Now, I know it seems really obvious, but when you're having a conversation with someone you suspect of deception, attitude is by far the most overlooked but telling of indicators.
Nepārcenšaties ar botoksu; neviens nedomās, ka esat godīgs. Skatīsimies uz galvenajam pazīmēm. Vai varat pateikt, kas notiek sarunā? Vai varat ievērot galvenās pazīmes, lai saskatītu nesakritības kāda vārdos un rīcībā? Es zinu, ka tas šķiet patiešām acīmredzami, taču, kad jums ir saruna ar kādu, kuru turat aizdomās apmānā, attieksme ir visaizmirstākā no visām melu pazīmēm.
An honest person is going to be cooperative. They're going to show they're on your side. They're going to be enthusiastic. They're going to be willing and helpful to getting you to the truth. They're going to be willing to brainstorm, name suspects, provide details. They're going to say, "Hey, maybe it was those guys in payroll that forged those checks." They're going to be infuriated if they sense they're wrongly accused throughout the entire course of the interview, not just in flashes; they'll be infuriated throughout the entire course of the interview. And if you ask someone honest what should happen to whomever did forge those checks, an honest person is much more likely to recommend strict rather than lenient punishment.
Godīgi cilvēki būs gatavi sadarboties. Viņi mēģinās jūs pārliecināt, ka ir jūsu pusē. Viņi būs aizrautīgi. Viņi būs izpalīdzīgi un vēlēsies nonākt līdz patiesībai. Viņi būs gatavi rīkot prāta vētru, nosaukt aizdomās turamos, sniegt noderīgu informāciju. Viņi teiks: „Hmm, varbūt to viltoja puiši, kas veidoja algu sarakstu.” Viņi būs saniknoti, ja kādu brīdi sajutīs, ka tiek nepatiesi apsūdzēti un tas būs redzams visas intervijas laikā, nevis tikai īsu brīdi; viņi būs saniknoti visu intervijas laiku. Jums vaicājot kādam nevainīgajam par to, kādu sodu vajadzētu saņemt šiem čeku viltotājiem, visdrīzāk, ka šis cilvēks. ieteiks bargāku, nevis saudzīgāku sodu.
Now let's say you're having that exact same conversation with someone deceptive. That person may be withdrawn, look down, lower their voice, pause, be kind of herky-jerky. Ask a deceptive person to tell their story, they're going to pepper it with way too much detail in all kinds of irrelevant places. And then they're going to tell their story in strict chronological order. And what a trained interrogator does is they come in and in very subtle ways over the course of several hours, they will ask that person to tell that story backwards, and then they'll watch them squirm, and track which questions produce the highest volume of deceptive tells.
Nu pieņemsim, ka jums ir tieši tā pati saruna tikai ar kādu mānīgu cilvēku. Šis cilvēks būs atturīgs, nolaistu seju, pieklusinātu balsi, tādu kā saraustītu uzvedības ziņā. Pavaicājiet mānīgam cilvēkam viņa stāstu, viņi to pārbārstīs ar pārlieku sīkām detaļām un dažnedažādām nesvarīgām lietām. Viņi savu stāstu pasniegs striktā hronoloģiskā secībā. Tas, ko apmācīts nopratinātājs dara, viņš izmanto dažādus ļoti atjautīgus paņēmienus, piemēram, vairāku stundu laikā, viņi palūgs, lai cilvēks atstāsta notikušo no otra gala un noskatīsies kā viņš cenšas izlocīties, sekojot līdzi tam, kādi jautājumi izraisa vislielākos cilvēka melus.
Why do they do that? Well, we all do the same thing. We rehearse our words, but we rarely rehearse our gestures. We say "yes," we shake our heads "no." We tell very convincing stories, we slightly shrug our shoulders. We commit terrible crimes, and we smile at the delight in getting away with it. Now, that smile is known in the trade as "duping delight."
Kādēļ viņi tā dara? Jo mēs visi darām vienu un to pašu. Mēs atkārtojam sakāmo, taču mēs reti kad atkārtojam savus žestus. Mēs sakām „jā”, bet šūpojam savas galvas. Stāstot ļoti pārliecinošas lietas, mēs pavisam nedaudz sasprindzinam plecus. Mēs pastrādājam drausmīgus noziegumus un smaidām, jūsmojot, ka paliksim nesodīti. Šis smaids ir pazīstams kā „apmāna prieks”.
And we're going to see that in several videos moving forward, but we're going to start -- for those of you who don't know him, this is presidential candidate John Edwards who shocked America by fathering a child out of wedlock. We're going to see him talk about getting a paternity test. See now if you can spot him saying, "yes" while shaking his head "no," slightly shrugging his shoulders.
Mēs to redzēsim vairākos turpmākajos video fragmentos, mēs sāksim ar — tie, kas viņu nepazīst, šis cilvēks ir prezidenta kandidāts Džons Edvartss, kurš šokēja visu Ameriku, izrādoties kāda laulāta pāra bērna tēvs. Mēs redzēsim, kā viņš runā par paternitātes testa veikšanu. Paskatieties, vai varat ievērot viņu sakām, „jā”, bet šūpojot galvu, kā sakot „nē”, nedaudz savelkot savus plecus.
(Video) John Edwards: I'd be happy to participate in one. I know that it's not possible that this child could be mine, because of the timing of events. So I know it's not possible. Happy to take a paternity test, and would love to see it happen.
(Video) Džons Edvartss: Man prieks iesaistīties šādā lietā. Es saprotu, nav iespējams, ka es varētu būt šī bērna tēvs, notikumu notikšanas laika dēļ. Tā kā es saprotu, ka tas nav iespējams. Labprāt veikšu paternitātes testu
Interviewer: Are you going to do that soon? Is there somebody --
un priecātos atklāt, ka esmu kļūdījies. Intervētājs: Vai Jūs grasāties to drīzumā veikt? Vai ir kāds —
JE: Well, I'm only one side. I'm only one side of the test. But I'm happy to participate in one.
Dž.E.: Jā, lai arī es esmu tikai puse no šī testa rezultātiem. Taču ar prieku iesaistīšos šādā lietā.
PM: Okay, those head shakes are much easier to spot once you know to look for them. There are going to be times when someone makes one expression while masking another that just kind of leaks through in a flash. Murderers are known to leak sadness. Your new joint venture partner might shake your hand, celebrate, go out to dinner with you and then leak an expression of anger. And we're not all going to become facial expression experts overnight here, but there's one I can teach you that's very dangerous and it's easy to learn, and that's the expression of contempt. Now with anger, you've got two people on an even playing field. It's still somewhat of a healthy relationship. But when anger turns to contempt, you've been dismissed. It's associated with moral superiority. And for that reason, it's very, very hard to recover from. Here's what it looks like. It's marked by one lip corner pulled up and in. It's the only asymmetrical expression. And in the presence of contempt, whether or not deception follows -- and it doesn't always follow -- look the other way, go the other direction, reconsider the deal, say, "No thank you. I'm not coming up for just one more nightcap. Thank you."
P.M.: Labi, galvas šūpošanu pamanīt ir daudz vieglāk, kad zināt, uz ko tieši jāskatās. Būs brīži, kad kāds teiks vienu lietu, tikmēr mēģinot apslēpt ko citu, kas dažreiz īsu brīdi tomēr var parādīties. Ir zināms, ka slepkavas cenšas apslēpt skumjas. Jūsu jaunais kopuzņēmuma partneris var jums paspiest roku, svinēt, doties ar jums pusdienās un tad pēkšņi izrādīt dusmu izpausmi. Neviens no mums, protams, vienas dienā laikā nekļūs par mīmikas ekspertu, taču es varu pastāstīt par vienu, kas ir ļoti bīstama un ir viegli apgūstama, tā ir nicinājuma izpausme. Dusmu gadījumā, jums ir divi līdzvērtīgi cilvēki. Tās savā ziņā ir veselīgas attiecības. Taču, kad dusmas nomaina nicinājums, tad jelkāda cieņa pret jums ir zudusi. To saista ar morālu pārākumu. Šī iemesla dēļ mainīt šāda cilvēka nostāju ir ļoti, ļoti grūti. Lūk, kā tas izskatās. Tam raksturīgs ievilkts un pacelts vienas lūpas kaktiņš. Tā ir vienīgā asimetriskā mīmika. Nicinājuma klātbūtnē vienalga, vai tam seko vai neseko apmāns, tā ne vienmēr notiek, skatieties uz otru pusi, ejiet otrā virzienā, vēlreiz pārdomājiet darījumu, sakiet: „Nē, paldies. Mani pilnībā šis darījums neapmierina. Paldies.”
Science has surfaced many, many more indicators. We know, for example, we know liars will shift their blink rate, point their feet towards an exit. They will take barrier objects and put them between themselves and the person that is interviewing them. They'll alter their vocal tone, often making their vocal tone much lower.
Zinātne ir atklājusi daudz, daudz vairāk rādītājus. Mēs zinām, ka, piemēram, mēs zinām, ka meļi biežāk mirkšķinās, savas pēdas pavērš izejas virzienā. Viņi paņems priekšmetus un novietos tos starp sevi un cilvēku, kas ar viņiem runā. Tie mainīs savu balss toni, bieži vien padarot to krietni zemāku.
Now here's the deal. These behaviors are just behaviors. They're not proof of deception. They're red flags. We're human beings. We make deceptive flailing gestures all over the place all day long. They don't mean anything in and of themselves. But when you see clusters of them, that's your signal. Look, listen, probe, ask some hard questions, get out of that very comfortable mode of knowing, walk into curiosity mode, ask more questions, have a little dignity, treat the person you're talking to with rapport. Don't try to be like those folks on "Law & Order" and those other TV shows that pummel their subjects into submission. Don't be too aggressive, it doesn't work.
Lieta tāda. Šī uzvedība ir tikai uzvedība. Tie nav apmāna mēģinājuma apliecinājumi. Tā ir sarkanā gaisma. Mēs esam cilvēki. Mēs visu laiku plātāmies ar apmānu liecinošiem žestiem. Atsevišķi tie nenozīmē pilnīgi neko. Taču, redzot tos pārpārēm, esiet uzmanīgs. Pavērojiet, ieklausieties, papētiet, uzdodiet kādu grūtāku jautājumu, nomainiet šo ļoti ērto zināšanas režīmu uz ziņkārības režīmu, uzdodiet vairāk jautājumu, turiet galvu augstāk, izturieties ar sapratni pret cilvēku, ar kuru runājat. Necenšaties būt kā ļautiņi no „Likums un kārtība” un citos šāda veida raidījumos, kuri iedzen citos cilvēkos bijību. Neesiet pārāk agresīvs, tas nostrādā.
Now, we've talked a little bit about how to talk to someone who's lying and how to spot a lie. And as I promised, we're now going to look at what the truth looks like. But I'm going to show you two videos, two mothers -- one is lying, one is telling the truth. And these were surfaced by researcher David Matsumoto in California. And I think they're an excellent example of what the truth looks like.
Mēs jau mazliet esam parunājuši par to, kā atpazīt, kad kāds melo un kā atpazīt melus. Kā jau es solīju, nu mēs aplūkosim to, kāda izskatās patiesība. Es jums parādīšu divus video, divas mātes, no kurām viena melo, bet otra stāsta patiesību. Šie video ieguva atpazīstamību, pateicoties Kalifornijas zinātniekam Deividam Matsumoto. Manuprāt, šis ir lielisks piemērs tam,
This mother, Diane Downs, shot her kids at close range, drove them to the hospital while they bled all over the car, claimed a scraggy-haired stranger did it. And you'll see when you see the video, she can't even pretend to be an agonizing mother. What you want to look for here is an incredible discrepancy between horrific events that she describes and her very, very cool demeanor. And if you look closely, you'll see duping delight throughout this video.
kāda izskatās patiesība. Šī māte, Diāna Daunza, no tuva attāluma sašāva savus bērnus, aizveda viņus uz slimnīcu, kamēr viņi asiņoja pa visu mašīnu, apgalvojot, ka to izdarīja izspūris svešinieks. Redzot šo video, jūs sapratīsit, ka viņa pat nespēj izlikties par satriektu māti. Es vēlos, lai pamanāt apbrīnojamo atšķirību starp viņas aprakstītajiem briesmīgajiem notikumiem un viņas ļoti, ļoti vēso izturēšanos. Ja vērīgi ieskatīsities, ieraudzīsit šajā video apmāna prieku.
(Video) Diane Downs: At night when I close my eyes, I can see Christie reaching her hand out to me while I'm driving, and the blood just kept coming out of her mouth. And that -- maybe it'll fade too with time -- but I don't think so. That bothers me the most.
(Video) Diāna Daunsa: Naktī, man aizverot acis, es redzu Kristiju stiepjam pretī man savu roku, kamēr es braucu, un asinis vienkārši plūda ārā pa viņas muti. Varbūt tas ar laiku izplēnēs no manas atmiņas, taču es šaubos. Tas man visvairāk neliek mieru.
PM: Now I'm going to show you a video
P.M.: Nu es parādīšu video
of an actual grieving mother, Erin Runnion, confronting her daughter's murderer and torturer in court. Here you're going to see no false emotion, just the authentic expression of a mother's agony.
ar patiešām sērojošu māti, Erinu Ranjonu, tiesā stājoties aci pret aci ar savas meitas slepkavu un spīdzinātāju. Šeit jūs neredzēsit samākslotas emocijas, tikai īstas mātes ciešanu izpausmes.
(Video) Erin Runnion: I wrote this statement on the third anniversary of the night you took my baby, and you hurt her, and you crushed her, you terrified her until her heart stopped. And she fought, and I know she fought you. But I know she looked at you with those amazing brown eyes, and you still wanted to kill her. And I don't understand it, and I never will.
(Video) Erina Ranjona: Es sarakstīju šo paziņojumu trešajā gadadienā, kopš tās nakts, kad man atņēmi manu meitiņu un darīji viņai pāri, tu viņu sagrāvi, tu viņu spīdzināji, kamēr viņas sirds apstājās. Viņa pretojās, es zinu, ka viņa pretojās. Es zinu, ka viņa uz tevi skatījās ar savām skaistajām, brūnajām acīm un tu tik un tā gribēji viņu nogalināt. To es nesaprotu un nekad arī nesapratīšu.
PM: Okay, there's no doubting the veracity of those emotions.
P.M.: Labi, nav iemesla apšaubīt šo emociju patiesumu.
Now the technology around what the truth looks like is progressing on, the science of it. We know, for example, that we now have specialized eye trackers and infrared brain scans, MRI's that can decode the signals that our bodies send out when we're trying to be deceptive. And these technologies are going to be marketed to all of us as panaceas for deceit, and they will prove incredibly useful some day. But you've got to ask yourself in the meantime: Who do you want on your side of the meeting, someone who's trained in getting to the truth or some guy who's going to drag a 400-pound electroencephalogram through the door?
Patiesības atpazīšanas tehnoloģija attīstīstās. Mēs zinām, ka, pastāv, piemēram, acu kustību izsekotāji un smadzeņu infrasarkanie skeneri, magnētiskās rezonanses tomogrāfi, kuri, mums melojot, var atkodēt mūsu ķermeņa signālus. Šīs tehnoloģijas mums tiks pasniegtas kā panaceja apmānam, un kādu dienu arī būs neticami noderīgas. Taču pagaidām jums ir jāpadomā: Ar ko jūs drīzāk vēlētos doties uz tikšanos, kādu, kurš prot nonākt līdz patiesībai vai cilvēku, kurš cauri durvīm vilks 400 mārciņu smagu elektroencefalogramas ierīci?
Liespotters rely on human tools. They know, as someone once said, "Character's who you are in the dark." And what's kind of interesting is that today, we have so little darkness. Our world is lit up 24 hours a day. It's transparent with blogs and social networks broadcasting the buzz of a whole new generation of people that have made a choice to live their lives in public. It's a much more noisy world. So one challenge we have is to remember, oversharing, that's not honesty. Our manic tweeting and texting can blind us to the fact that the subtleties of human decency -- character integrity -- that's still what matters, that's always what's going to matter. So in this much noisier world, it might make sense for us to be just a little bit more explicit about our moral code.
Melu atpazinēji paļaujas uz cilvēkiem. Viņi zina, kā kāds reiz ir teicis: „Tumsā slapstošies tēli.” Savā ziņā interesanti ir tas, ka mūsdienās ir tik maz tumsas. Mūsu pasaule ir izgaismota 24 stundas dienā. Tā ir caurspīdīga ar emuāriem un sociālajiem tīkliem, kuros tiek atbalstīts un veicināts jaunās paaudzes dzīvesveids, izvēle dzīvot savu dzīvi publiski. Tā ir daudz trokšņaināka pasaule. Viens no mūsu izaicinājumiem ir atcerēties, ka pārlieku liela atklātība nav godīgums. Mūsu apmātā tvītošana un īsziņu rakstīšana var mums likt aizmirst, ka cilvēka cienīgums, personiskais godīgums, tam vēl joprojām ir nozīme, tam vienmēr būs nozīme. Šajā tik daudz trokšņainākajā pasaulē var šķist loģiskāk, runājot par mūsu morāli, būt
When you combine the science of recognizing deception
pavisam nedaudz konkrētākam.
with the art of looking, listening, you exempt yourself from collaborating in a lie. You start up that path of being just a little bit more explicit, because you signal to everyone around you, you say, "Hey, my world, our world, it's going to be an honest one. My world is going to be one where truth is strengthened and falsehood is recognized and marginalized." And when you do that, the ground around you starts to shift just a little bit.
Kad jūs apvienojat apmānu atpazīšanas zinātni ar skatīšanas un klausīšanas māku, jūs atbrīvojat sevi no iesaistīšanās melos. Jūs sākat šo ceļu, kurā būsit nedaudz nepārprotamāks, visiem apkārtējiem signalizējot, sakot, „Ei, mana pasaule, mūsu pasaule, tā būs godīga pasaule. Es dzīvošu pasaulē, kur patiesība tiks atbalstīta un nepatiesība — atpazīta un nosodīta.” Jums to paveicot, pasaule jums apkārt pārvērtīsies.
And that's the truth. Thank you.
Tā ir patiesība. Paldies.
(Applause)
(Aplausi)