2014, July 5, the Ukrainian army entered Sloviansk city in eastern Ukraine. They gathered all the locals in Lenin Square. Then, they organized the public crucifixion of the son of a pro-Russia militant. He was only three years old. Refugee Galina Pyshnyak told this story to Russia's First TV channel.
2014. gada 5. jūlijā Ukrainas karaspēks iegāja Slovjanskā, Austrumukrainā. Viņi Ļeņina laukumā sapulcēja visus vietējos. Tad viņi sarīkoja prokrieviska kaujinieka dēla publisku krustā sišanu. Viņš bija tikai trīs gadus vecs. Šo stāstu Krievijas Pirmajam kanālam pavēstīja bēgle Gaļina Pišņaka.
In fact, this incident never happened. I visited Sloviansk. There is no Lenin Square. In reality, Galina's husband was an active pro-Russia militant in Donbass.
Patiesībā šis incidents nekad nenotika. Es Slovjansku apmeklēju. Tur nav Ļeņina laukuma. Īstenībā Gaļinas vīrs bija aktīvs prokrieviskais kaujinieks Donbasā.
This is just one of many examples. Ukraine has been suffering from Russian propaganda and fake news for four years now, but Russia is not the only player in this space. Fake news is happening all around the world. We all know about fake news. We see it and read it all the time. But the thing about fake news is that we don't always know what is fake and what is real, but we base our decisions on facts we get from the press and social media. When facts are false, decisions are wrong.
Tas ir tikai viens no daudziem piemēriem. Ukraina jau četrus gadus cieš no Krievijas propagandas un viltus ziņām, taču Krievija šajā laukā nav vienīgais spēlētājs. Viltus ziņas rodas visā pasaulē. Mēs visi zinām par viltus ziņām. Mēs bieži vien tās redzam un lasām. Taču ar viltus ziņām lieta tāda, ka ne vienmēr zinām, kas ir īsts un kas ne, taču mūsu lēmumu pamatā ir no preses un sociālajiem medijiem iegūtie fakti. Ja fakti ir nepatiesi, kļūdaini ir lēmumi.
A lot of people stop believing anyone at all and this is even more dangerous. They easily become prey to populists in elections, or even take up arms. Fake news is not only bad for journalism. It's a threat for democracy and society.
Daudzi cilvēki vispār pārstāj kādam ticēt, un tas ir vēl bīstamāk. Viņi vēlēšanās viegli krīt par upuriem populistiem vai pat ņem rokās ieročus. Viltus ziņas kaitē ne tikai žurnālistikai. Tās ir drauds demokrātijai un sabiedrībai.
Four years ago, unmarked soldiers entered the Crimean Peninsula, and at the same time, Russian media was going crazy with fake news about Ukraine. So a group of journalists, including me, started a website to investigate this fake news. We called it StopFake. The idea was simple: take a piece of news, check it with verifiable proof like photos, videos and other strong evidence. If it turns out to be fake, we put it on our website. Now, StopFake is an informational hub which analyzes propaganda in all its phases. We have 11 language versions, we have millions of views, We have taught more than 10,000 people how to distinguish true from false. And we teach fact checkers all around the world.
Pirms četriem gadiem kareivji bez atpazīšanas zīmēm iegāja Krimas pussalā, un vienlaikus Krievijas plašsaziņas līdzekļi bija pilni viltus ziņām par Ukrainu. Tāpēc žurnālistu grupa, kurā biju arī es, aizsāka tīmekļa vietni šo viltus ziņu izpētei. Mēs to nosaucām par <i>StopFake</i>. Doma bija vienkārša: izvēlēties ziņu, pārliecināties par tās patiesumu ar pārbaudāmiem pierādījumiem, piemēram, fotogrāfijām, video un citiem spēcīgiem pierādījumiem. Ja tā izrādās nepatiesa, mēs to ievietojam savā tīmekļa vietnē. <i>StopFake</i> ir informatīvs centrs, kas analizē propagandu visos tās posmos. Mums ir versijas 11 valodās, mums ir miljoniem skatījumu. Mēs esam apmācījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku atšķirt patiesību no nepatiesības. Un mēs visā pasaulē apmācām faktu pārbaudītājus.
StopFake has uncovered more than 1,000 fakes about Ukraine. We've identified 18 narratives created using this fake news, such as Ukraine is a fascist state, a failed state, a state run by a junta who came to power as a result of a coup d'état. We proved that it's not bad journalism; it's a deliberate act of misinformation.
Par Ukrainu <i>StopFake</i> ir atklājis vairāk nekā 1000 nepatiesības. Mēs esam apzinājuši 18 ar viltus ziņām radītus stāstījumus, piemēram, to, ka Ukraina ir fašistiska valsts, neizdevusies valsts, valsts, ko vada hunta, kas nākusi pie varas pēc valsts apvērsuma. Mēs pierādījām, ka tā nav slikta žurnālistika: tā ir apzināta dezinformācija.
Fake news is a powerful weapon in information warfare, but there is something we can do about it. We all have smartphones. When we see something interesting, it's often automatic. We just click and pass it along. But how can you not be a part of fake news? First, if it's too dramatic, too emotional, too clickbait, then it's very likely that it isn't true. The truth is boring sometimes.
Viltus ziņas informācijas karā ir varens ierocis, taču ir kaut kas, ko varam darīt lietas labā. Mums visiem ir viedtālruņi. Redzot kaut ko interesantu, tas bieži vien notiek automātiski. Mēs nospiežam un dalāmies ar to tālāk. Bet kā nekļūt par viltus ziņu daļu? Pirmkārt, ja tā ir pārāk dramatiska, pārāk emocionāla, pārāk liela klikšķēsma, ļoti iespējams, ka tā nav patiesība. Patiesība reizēm ir garlaicīga.
(Laughter)
(Smiekli)
Manipulations are always sexy. They are designed to captivate you. Do your research. This is the second point, very simple. Look at other sites. Check out alternative news sources. Google names, addresses, license plates, experts and authors. Don't just believe, check. It's the only way to stop this culture of fake news.
Manipulēšana vienmēr ir seksīga. Tā ir veidota, lai aizrautu. Izpētiet. Tas ir otrais punkts, ļoti vienkāršs. Aplūkojiet citas vietnes. Pārbaudiet alternatīvus ziņu avotus. Ieguglējiet vārdus, adreses, numurzīmes, ekspertus un autorus. Tāpat vien neticiet, pārbaudiet. Tas ir vienīgais viltus ziņu kultūras apturēšanas veids.
This information warfare is not only about fake news. Our society depends on trust: trust in our institutions, in science, trust in our leaders, trust in our news outlets. And it's on us to find a way to rebuild trust, because fake news destroys it.
Šajā informācijas karā runa nav tikai par viltus ziņām. No ticības ir atkarīga mūsu sabiedrība: no ticības iestādēm, zinātnei, ticības vadītājiem, ticības ziņām. Mūsu ziņā ir atrast veidu, kā atjaunot ticību, jo viltus ziņas to iznīcina.
So ask yourself, what have you lost your faith in? Where has trust been ruined for you? And what are you going to do about it?
Tāpēc pajautājiet sev, kam esat zaudējuši ticību. Kam ir zudusi jūsu ticība? Un ko jūs darīsiet lietas labā?
Thank you.
Paldies.
(Applause)
(Aplausi)