Back in New York, I am the head of development for a non-profit called Robin Hood. When I'm not fighting poverty, I'm fighting fires as the assistant captain of a volunteer fire company. Now in our town, where the volunteers supplement a highly skilled career staff, you have to get to the fire scene pretty early to get in on any action.
Ņujorkā es esmu bezpeļņas organizācijas „Robin Hood” attīstības vadītājs. Kad es necīnos pret nabadzību, es cīnos pret uguni kā brīvprātīgo ugunsdzēsēju kapteiņa palīgs. Mūsu pilsētā, kur brīvprātīgie nāk palīgā jau augsti apmācītiem ugunsdzēsējiem, tev notikuma vietā ir jāatrodas jau ļoti agri, lai vispār varētu iesaistīties.
I remember my first fire. I was the second volunteer on the scene, so there was a pretty good chance I was going to get in. But still it was a real footrace against the other volunteers to get to the captain in charge to find out what our assignments would be. When I found the captain, he was having a very engaging conversation with the homeowner, who was surely having one of the worst days of her life. Here it was, the middle of the night, she was standing outside in the pouring rain, under an umbrella, in her pajamas, barefoot, while her house was in flames.
Es atceros savu pirmo ugunsgrēku. Notikuma vietā es biju otrais brīvprātīgais, tādēļ bija diezgan liela iespēja, ka man ļautu iesaistīties. Taču tāpat tās bija kā īstas sacensības ar pārējiem brīvprātīgajiem par to, kurš pirmais nokļūs pie atbildīgā kapteiņa, lai uzzinātu savus uzdevumus. Kad es atradu kapteini, viņam bija ļoti patīkama saruna ar mājas īpašnieci, kura noteikti piedzīvoja vienu no sliktākajām dienām savā mūžā. Nakts vidū viņa stāvēja ārā lietū zem lietussarga, savā pidžamā, basām kājām, kamēr viņas māja dega liesmās.
The other volunteer who had arrived just before me -- let's call him Lex Luther -- (Laughter) got to the captain first and was asked to go inside and save the homeowner's dog. The dog! I was stunned with jealousy. Here was some lawyer or money manager who, for the rest of his life, gets to tell people that he went into a burning building to save a living creature, just because he beat me by five seconds. Well, I was next. The captain waved me over. He said, "Bezos, I need you to go into the house. I need you to go upstairs, past the fire, and I need you to get this woman a pair of shoes." (Laughter) I swear. So, not exactly what I was hoping for, but off I went -- up the stairs, down the hall, past the 'real' firefighters, who were pretty much done putting out the fire at this point, into the master bedroom to get a pair of shoes.
Vēl viens brīvprātīgais, kurš bija ieradies pirms manis, sauksim viņu par Leksu Luteru, (Smiekli) pirmais piesteidzās pie kapteiņa un viņam pavēlēja doties iekšā un izglābt mājas īpašnieces suni. Suni! Mani pārņēma skaudība. Te nu bija kaut kāds advokāts vai banķieris, kurš tagad visu dzīvi varēs cilvēkiem lielīties, ka viņš devās degošā mājā, lai glābtu dzīvu būtni, tikai tādēļ, ka viņš bija par piecām sekundēm ātrāks nekā es. Es biju nākamais. Kapteinis man pamāja un pasauca. Viņš teica: „Bezos, man vajag, lai tu dodies mājā. Lai tu uzkāp pa kāpnēm, tiec garām ugunij un atnes šai sievietei kurpju pāri. (Smiekli) Apzvēru. Ne gluži tas, ko es cerēju sagaidīt, bet es devos iekšā pa kāpnēm, cauri gaitenim, garām 'īstajiem' ugunsdzēsējiem, kuri šobrīd jau tikpat kā bija beiguši dzēst uguni, iekšā saimnieku guļamistabā, lai paņemtu kurpju pāri.
Now I know what you're thinking, but I'm no hero. (Laughter) I carried my payload back downstairs where I met my nemesis and the precious dog by the front door. We took our treasures outside to the homeowner, where, not surprisingly, his received much more attention than did mine. A few weeks later, the department received a letter from the homeowner thanking us for the valiant effort displayed in saving her home. The act of kindness she noted above all others: someone had even gotten her a pair of shoes.
Es zinu, ko jūs domājat, bet es neesmu varonis. (Smiekli) Es nesu ārā savu glābjamo, kur pie ārdurvīm sastapos ar savu sāncensi, kurš nesa ārā suni. Mēs iznesām mūsu dārgumus ārā pie mājas īpašnieces, kur, ne par brīnumu, viņa saņēma daudz vairāk uzmanības kā manējais. Pēc pāris nedēļām, departaments saņēma vēstuli no mājas īpašnieces, kura mums pateicās par mūsu varonīgajām pūlēm viņas mājas glābšanā. Labo darbu saraksta pašā augšā bija tas, ka kāds viņai bija pat iznesis kurpju pāri.
(Laughter)
(Smiekli)
In both my vocation at Robin Hood and my avocation as a volunteer firefighter, I am witness to acts of generosity and kindness on a monumental scale, but I'm also witness to acts of grace and courage on an individual basis. And you know what I've learned? They all matter. So as I look around this room at people who either have achieved, or are on their way to achieving, remarkable levels of success, I would offer this reminder: don't wait. Don't wait until you make your first million to make a difference in somebody's life. If you have something to give, give it now. Serve food at a soup kitchen. Clean up a neighborhood park. Be a mentor.
Gan savā pamatdarbā „Robin Hood”, gan būdams brīvprātīgais ugunsdzēsējs, esmu piedzīvojis milzīga mēroga dāsnuma un labsirdības darbus, bet es arī esmu piedzīvojis individuālo vēlību un drosmi. Ziniet, ko es no tā visa iemācījos? Tam visam ir nozīme. Man šajā telpā skatoties uz cilvēkiem, kuri vai nu kaut ko ir sasnieguši, vai arī vēl tikai tiecas uz ievērojamiem panākumiem, es aicinu neaizmirst šo lietu: nevilcinieties. Nevilcinieties mainīt kāda dzīvi, arī, ja vēl neesat nopelnījuši savu pirmo miljonu. Ja jums ir kaut kas, ko sniegt, sniedziet to tūlīt pat. Pasniedziet ēdamo zupu virtuvē, uzkopiet apkaimes parku. Māciet citus.
Not every day is going to offer us a chance to save somebody's life, but every day offers us an opportunity to affect one. So get in the game. Save the shoes.
Ne katru dienu mums būs iespēja izglābt kāda dzīvību, bet katru dienu mums būs iespēja mainīt kāda dzīvi. Tāpēc iesaistieties; izglābiet kurpes.
Thank you.
Paldies.
(Applause)
(Aplausi)
Bruno Giussani: Mark, Mark, come back.
Bruno Giuzāni: Mark, Mark, nāc atpakaļ.
(Applause)
(Aplausi)
Mark Bezos: Thank you.
Marks Bezoss: Paldies.