We are losing our listening. We spend roughly 60 percent of our communication time listening, but we're not very good at it. We retain just 25 percent of what we hear. Now -- not you, not this talk, but that is generally true.
Mēs zaudējam savu klausīšanās spēju. Mēs pavadām aptuveni 60% no mūsu sazināšanās laika klausoties, bet mums tas diez ko labi nepadodas. Mēs atceramies tikai 25% no tā, ko dzirdam. Ne jūs, ne šajā sarunā, bet tā parasti ir taisnība.
(Laughter)
Nodefinēsim klausīšanos
Let's define listening as making meaning from sound. It's a mental process, and it's a process of extraction.
kā radītās skaņas saprašanu. Tas ir garīgs process, un tas ir ieguves process.
We use some pretty cool techniques to do this. One of them is pattern recognition. (Crowd noises) So in a cocktail party like this, if I say, "David, Sara, pay attention" -- some of you just sat up. We recognize patterns to distinguish noise from signal, and especially our name. Differencing is another technique we use. If I left this pink noise on for more than a couple of minutes, (Pink noise) you would literally cease to hear it. We listen to differences; we discount sounds that remain the same.
Mēs tam lietojam dažus diezgan kolosālus paņēmienus. Viens no tiem ir struktūras atpazīšana. (Pūļa troksnis) Kokteiļu ballītē kā, piemēram, šī, ja es pateiktu: „Deivid, Sāra, paklausieties,” daži no jums sarosītos. Mēs atpazīstam struktūras, lai atšķirtu troksni no signāla, un jo īpaši mūsu vārdu. Izšķiršana ir vēl viens paņēmiens, kuru izmantojam. Ja es šo rozā troksni atstātu uz vairāk kā pāris minūtēm, jūs to burtiski pārstātu dzirdēt. Mēs klausāmies atšķirībās, mēs neņemam vērā skaņas, kas nemainās.
And then there is a whole range of filters. These filters take us from all sound down to what we pay attention to. Most people are entirely unconscious of these filters. But they actually create our reality in a way, because they tell us what we're paying attention to right now. I'll give you one example of that. Intention is very important in sound, in listening. When I married my wife, I promised her I would listen to her every day as if for the first time. Now that's something I fall short of on a daily basis.
Ir gara virkne filtru. Šie filtri atsijā visu skaņu, kurai mēs nepievēršam uzmanību. Vairums cilvēku pilnībā neapzinās par šādu filtru esamību. Bet tie patiesībā savā veidā rada mūsu realitāti, jo nosaka, kam mēs šobrīd pievēršam uzmanību. Minēšu jums piemēru: Skaņai un klausoties ļoti svarīgs ir nodoms. Apprecoties ar savu sievu, es viņai apsolīju, ka klausīšos viņā katru dienu tāpat kā pirmajā reizē. Tas ir kas tāds, ko ikdienā ātri vien aizmirsu.
(Laughter)
(Smiekli)
But it's a great intention to have in a relationship.
Atrodoties attiecībās, šāda apņemšanās ir apsveicama.
(Laughter)
Bet tas nav viss.
But that's not all. Sound places us in space and in time. If you close your eyes right now in this room, you're aware of the size of the room from the reverberation and the bouncing of the sound off the surfaces; you're aware of how many people are around you, because of the micro-noises you're receiving. And sound places us in time as well, because sound always has time embedded in it. In fact, I would suggest that our listening is the main way that we experience the flow of time from past to future. So, "Sonority is time and meaning" -- a great quote.
Skaņa palīdz mums orientēties laikā un telpā. Ja jūs tagad šajā telpā aizverat acis, jums rodas priekšstats par telpas izmēru, no atbalsošanās un skaņu atskaņošanās no virsmām. Un jūs apzināties to, cik daudz cilvēku jums ir apkārt, jo dzirdat klusos trokšņus. Skaņa tāpat palīdz mums orientēties laikā, jo skaņa vienmēr sevī ietver laiku. Patiesībā, es apgalvotu, ka klausīšanās ir galvenais veids, kā mēs piedzīvojam laika plūdumu no pagātnes uz nākotni. „Skanīgums ir laiks un nozīme” — lielisks citāts.
I said at the beginning, we're losing our listening. Why did I say that? Well, there are a lot of reasons for this. First of all, we invented ways of recording -- first writing, then audio recording and now video recording as well. The premium on accurate and careful listening has simply disappeared. Secondly, the world is now so noisy, (Noise) with this cacophony going on visually and auditorily, it's just hard to listen; it's tiring to listen. Many people take refuge in headphones, but they turn big, public spaces like this, shared soundscapes, into millions of tiny, little personal sound bubbles. In this scenario, nobody's listening to anybody.
Sākumā es jau teicu, ka mēs zaudējam savu klausīšanās spēju. Kāpēc es tā teicu? Tam ir daudz iemeslu. Pirmkārt, mēs izgudrojām ieraksta veidus — sākumā rakstību, tad skaņas ierakstus un tagad arī video ierakstus. Rūpīgas un uzmanīgas klausīšanās nozīme ir vienkārši izzudusi. Otrkārt, mūsdienās pasaule ir tik trokšņaina, (Troksnis) ar šo pieaugošo vizuālo un skaņu kakofoniju, ka ir grūti klausīties; ir nogurdinoši klausīties. Daudzi cilvēki meklē patvērumu austiņās, bet viņi pārvērš lielas, sabiedriskas vietas kā šī, kopīgus skanējumus, par miljoniem niecīgiem, maziem personīgiem skaņu burbuļiem. Šajā gadījumā neviens citos neklausās.
We're becoming impatient. We don't want oratory anymore; we want sound bites. And the art of conversation is being replaced -- dangerously, I think -- by personal broadcasting. I don't know how much listening there is in this conversation, which is sadly very common, especially in the UK. We're becoming desensitized. Our media have to scream at us with these kinds of headlines in order to get our attention. And that means it's harder for us to pay attention to the quiet, the subtle, the understated.
Mēs kļūstam nepacietīgi. Mēs vairs negribam runas, mēs gribam skaņu fragmentus. Un runas māksla ir aizvietota, kas, manuprāt, ir bīstami, ar personisko pašapraidi. Es nezinu, cik daudz klausīšanās ir šajā sarunā, kas diemžēl ir ļoti izplatīti, īpaši Lielbritānijā. Mēs kļūstam nejūtīgi. Mūsu medijiem ir jākliedz uz mums ar šāda veida virsrakstiem, lai piesaistītu mūsu uzmanību. Tas nozīmē, ka mums ir grūtāk pievērst uzmanību visam, kas ir kluss, smalks, nepārspīlēts.
This is a serious problem that we're losing our listening. This is not trivial, because listening is our access to understanding. Conscious listening always creates understanding, and only without conscious listening can these things happen. A world where we don't listen to each other at all is a very scary place indeed. So I'd like to share with you five simple exercises, tools you can take away with you, to improve your own conscious listening. Would you like that?
Tas, ka mēs zaudējam savu klausīšanās spēju, ir nopietna problēma. Tas nav banāli. Jo klausīšanās ir mūsu ceļš uz sapratni. Apzināta klausīšanās vienmēr rada sapratni. Un vienīgi bez apzinātas klausīšanās var notikt kas šāds — pasaule, kurā mēs nemaz viens otrā neklausāmies ir patiesi biedējoša vieta. Tāpēc es vēlētos ar jums dalīties ar pieciem vienkāršiem vingrinājumiem, rīkiem, kurus vienmēr varat izmantot, lai uzlabotu paši savu apzināto klausīšanos. Vai jūs to vēlētos?
Audience: Yes!
(Publika: Jā.) Labi.
Good. The first one is silence. Just three minutes a day of silence is a wonderful exercise to reset your ears and to recalibrate, so that you can hear the quiet again. If you can't get absolute silence, go for quiet, that's absolutely fine.
Pirmais ir klusums. Tikai trīs minūtes klusuma dienā ir brīnišķīgs vingrinājums, lai atpūtinātu savas ausis un nostabilizētu, lai jūs atkal varētu dzirdēt klusumu. Ja jūs nevarat panākt pilnīgu klusumu, mēģiniet kaut nedaudz, tas ir pilnīgi pietiekami.
Second, I call this "the mixer." (Noise) So even if you're in a noisy environment like this -- and we all spend a lot of time in places like this -- listen in the coffee bar to how many channels of sound can I hear? How many individual channels in that mix am I listening to? You can do it in a beautiful place as well, like in a lake. How many birds am I hearing? Where are they? Where are those ripples? It's a great exercise for improving the quality of your listening.
Otrkārt, es to saucu par sajaucēju. (Troksnis) Pat ja jūs esat trokšņainā vidē kā šī — mēs tādās vietās pavadām daudz laika — kafijas bārā, ieklausieties, cik daudz skaņu kanālus es varu sadzirdēt? Cik daudz atsevišķus kanālus šajā sajaukumā es varu saklausīt? Jūs to varat arī darīt skaistā vietā, piemēram, ezerā. Cik daudz putnus es dzirdu? Kur tie atrodas? Kas tā par urdzēšanu? Tas ir lielisks vingrinājums, lai uzlabotu savas klausīšanās kvalitāti.
Third, this exercise I call "savoring," and this is a beautiful exercise. It's about enjoying mundane sounds. This, for example, is my tumble dryer.
Treškārt, šo vingrinājumu es saucu par baudīšanu, un tas ir skaists vingrinājums. Tas ir par ikdienišķu skaņu izbaudīšanu. Šis, piemēram, ir mans veļas žāvētājs.
(Dryer)
(Žāvētājs) Tas ir valsis.
It's a waltz -- one, two, three; one, two, three; one, two, three. I love it! Or just try this one on for size.
Viens, divi, trīs. Viens, divi, trīs. Viens, divi, trīs. Man patīk! Vai vienkārši pamēģiniet izbaudīt šo te.
(Coffee grinder)
(Kafijas dzirnaviņas)
Wow! So, mundane sounds can be really interesting -- if you pay attention. I call that the "hidden choir" -- it's around us all the time.
Oho! Ikdienišķas skaņas var būt ļoti interesantas, ja jūs tajās ieklausāties. Es to saucu par apslēpto kori. Tas mums allaž ir apkārt.
The next exercise is probably the most important of all of these, if you just take one thing away. This is listening positions -- the idea that you can move your listening position to what's appropriate to what you're listening to. This is playing with those filters. Remember I gave you those filters? It's starting to play with them as levers, to get conscious about them and to move to different places. These are just some of the listening positions, or scales of listening positions, that you can use. There are many. Have fun with that. It's very exciting.
Nākamais vingrinājums, kurš iespējams, ir viens no vissvarīgākajiem, ja jūs izvēlaties tikai vienu. Šīs ir klausīšanās pozīcijas. Doma ir tāda, ka jūs varat mainīt savu klausīšanās pozīciju, atbilstoši tam, ko klausāties. Tā ir spēlēšanās ar šiem filtriem. Atceraties, es par šiem filtriem runāju pašā sākumā? Tas ir kā spēlēties ar tiem kā ar svirām, lai tos apzinātos un mainītu pozīcijas. Lūk, dažas no šīm klausīšanās pozīcijām jeb pozīciju skalām, ko varat izmantot. To ir daudz. Izpriecājieties ar tām. Tas ir ļoti aizraujoši.
And finally, an acronym. You can use this in listening, in communication. If you're in any one of those roles -- and I think that probably is everybody who's listening to this talk -- the acronym is RASA, which is the Sanskrit word for "juice" or "essence." And RASA stands for "Receive," which means pay attention to the person; "Appreciate," making little noises like "hmm," "oh," "OK"; "Summarize" -- the word "so" is very important in communication; and "Ask," ask questions afterwards.
Visbeidzot, akronīms. Jūs to varat izmantot klausoties, saziņā. Ja esat ikvienā no šīm lomām. Domāju, ikviens, kas klausās šo runu, pieder kādai no šīm lomām. Akronīms ir RASA, kas ir sanskrita vārds, kas nozīmē „galvenais” jeb „būtība”. RASA nozīmē „reaģēt”, kas nozīmē pievērst uzmanību sarunu biedram; „atzīt”, izdvešot nelielus trokšņus kā „hmm, oo, skaidrs”; Kopsavilkums, saziņā ļoti svarīgs vārds ir „tātad”; un „apjautāties”, pēc tam uzdot jautājumus.
Now sound is my passion, it's my life. I wrote a whole book about it. So I live to listen. That's too much to ask for most people. But I believe that every human being needs to listen consciously in order to live fully -- connected in space and in time to the physical world around us, connected in understanding to each other, not to mention spiritually connected, because every spiritual path I know of has listening and contemplation at its heart.
Skaņa ir mana kaislība, tā ir mana dzīve. Es par to sarakstīju veselu grāmatu. Es dzīvoju, lai klausītos. No lielākās daļas cilvēku tas ir par daudz prasīts. Bet es ticu, ka ikvienam cilvēkam ir jāklausās apzinīgi, lai dzīvotu pilnvērtīgi — vienotam ar telpu un laiku ar fizisko pasauli, kas mums ir visapkārt, vienotam sapratnē vienam ar otru, nemaz nerunājot par garīgu vienotību, jo ikviens manis zināmais garīgais ceļš jau pašā sirdī nozīmē klausīšanos un pārdomāšanu.
That's why we need to teach listening in our schools as a skill. Why is it not taught? It's crazy. And if we can teach listening in our schools, we can take our listening off that slippery slope to that dangerous, scary world that I talked about, and move it to a place where everybody is consciously listening all the time, or at least capable of doing it.
Tieši tāpēc mums jāmāca mūsu skolās klausīšanās kā prasme. Kāpēc tas netiek mācīts? Tas ir traki. Un ja mēs savās skolās varam mācīt klausīšanos, mēs varam mūsu klausīšanos spēju no slidenās nogāzes, kas ved uz šo bīstamo, biedējošo pasauli, par ko es runāju, un pārvietot to uz vietu, kur ikviens vienmēr apzināti klausās vai vismaz ir spējīgs to darīt.
Now, I don't know how to do that, but this is TED, and I think the TED community is capable of anything. So I invite you to connect with me, connect with each other, take this mission out. And let's get listening taught in schools, and transform the world in one generation to a conscious, listening world -- a world of connection, a world of understanding and a world of peace.
Nezinu, kā to panākt, bet šis ir TED. Es uzskatu, ka TED kopiena ir spējīga uz visu. Es aicinu jūs sazināties ar mani, sazināties citam ar citu, padariet to par savu uzdevumu, un panāksim, ka skolās sāk mācīt ieklausīties, un vienas paaudzes laikā radīsim pasauli, kas apzinīgi klausās — par sakarību pasauli, par sapratnes un miera pasauli. Paldies, ka šodien mani uzklausījāt.
Thank you for listening to me today.
(Aplausi)
(Applause)