Ladies and gentlemen, gather around. I would love to share with you a story.
Dāmas un kungi, sanāciet. Es vēlētos dalīties ar jums ar stāstu,
Once upon a time in 19th century Germany, there was the book. Now during this time, the book was the king of storytelling. It was venerable. It was ubiquitous. But it was a little bit boring. Because in its 400 years of existence, storytellers never evolved the book as a storytelling device. But then one author arrived, and he changed the game forever. (Music) His name was Lothar, Lothar Meggendorfer. Lothar Meggendorfer put his foot down, and he said, "Genug ist genug!" He grabbed his pen, he snatched his scissors. This man refused to fold to the conventions of normalcy and just decided to fold. History would know Lothar Meggendorfer as -- who else? -- the world's first true inventor of the children's pop-up book. (Music) For this delight and for this wonder, people rejoiced. (Cheering) They were happy because the story survived, and that the world would keep on spinning.
Reiz sensenos laikos, 19. gadsimta Vācijā, bija grāmata. Šajā laikā grāmata bija stāstniecības meistars. Tā bija godājama. Tā bija visuresoša. Taču tā bija mazliet garlaicīga. Jo tās 400 gadu pastāvēšanas vēsturē stāstnieki nekad nebija grāmatu attīstījuši kā stāstniecības ierīci. Taču tad ieradās autors, kurš mainīja spēles noteikumus uz visiem laikiem. (Mūzika) Viņu sauca Lotārs, Lotārs Megendorfers. Lotārs Megendorfers piecirta ar kāju un paziņoja: „Genug ist genug!” (Ekrāns: Nu jau gana!) Viņš paķēra pildspalvu, pagrāba šķēres. Šīs vīrs atteicās locīties viduvējības normu priekšā un nolēma locīt pats. Lotārs Megendorfers vēsturē iegājis kā... kurš gan cits?... pirmais īstais izgudrotājs grāmatām ar atlokāmām ilustrācijām. (Mūzika) Ļaudis līksmoja par šo prieku un brīnumu. (Gaviles) Viņi bija priecīgi, jo stāsts saglabājās, un pasaule turpināja griezties.
Lothar Meggendorfer wasn't the first to evolve the way a story was told, and he certainly wasn't the last. Whether storytellers realized it or not, they were channeling Meggendorfer's spirit when they moved opera to vaudville, radio news to radio theater, film to film in motion to film in sound, color, 3D, on VHS and on DVD. There seemed to be no cure for this Meggendorferitis.
Lotārs Megendorfers nebija pirmais, kurš attīstīja jaunu veidu, kā stāstīt stātus, un noteikti nebija arī pēdējais. Vienalga, vai stāstnieki to apzinājās, vai ne, viņi virzīja Megendorfera garu, no operas izveidojot vodeviļu, no radio ziņām uz radio teātri, no attēliem uz kinofilmu, filmu ar skaņu, krāsu un 3 dimensijām, VHS un DVD formātos. Šķita, pret šo megendorferītu nav nekādu zāļu.
And things got a lot more fun when the Internet came around. (Laughter) Because, not only could people broadcast their stories throughout the world, but they could do so using what seemed to be an infinite amount of devices. For example, one company would tell a story of love through its very own search engine. One Taiwanese production studio would interpret American politics in 3D. (Laughter) And one man would tell the stories of his father by using a platform called Twitter to communicate the excrement his father would gesticulate.
Parādoties internetam, viss kļuva vēl interesantāk. (Smiekli) Jo cilvēki savus stāstus varēja ne vien raidīt visai pasaulei, bet viņi varēja to darīt, izmantojot šķietami neierobežotu ierīču daudzumu. Piemēram, kāds uzņēmums pastāstīja mīlas stāstu ar savu meklēšanas programmu. Kāda taivāniešu producentu studija izskaidroja amerikāņu politiku 3D. (Smiekli) Kāds vīrs dalījās ar sava tēva stāstiem, izmantojot platformu, sauktu par Tviteri, lai darītu zināmus izkārnījumus, ko pauda viņa tēvs.
And after all this, everyone paused; they took a step back. They realized that, in 6,000 years of storytelling, they've gone from depicting hunting on cave walls to depicting Shakespeare on Facebook walls. And this was a cause for celebration. The art of storytelling has remained unchanged. And for the most part, the stories are recycled. But the way that humans tell the stories has always evolved with pure, consistent novelty.
Tad visi apstājās un pakāpās soli atpakaļ. Viņi saprata, ka 6000 stāstniecības gados no medību attēlošanas uz alu sienām viņi bija nonākuši līdz Šekspīra attēlošanai uz Facebook sienām. Tas bija iemesls svinībām. Stāsniecības māksla ir palikusi nemainīga. Stāstus lielākoties pārstāsta. Tomēr veids, kā cilvēki dalās ar stāstiem, vienmēr ir attīstījies ar patiesu un neapsīkstošu jaunradi.
And they remembered a man, one amazing German, every time a new storytelling device popped up next. And for that, the audience -- the lovely, beautiful audience -- would live happily ever after. (Applause)
Ikreiz, kad atklāj jaunu stāstniecības ierīci, viņi atceras šo vīru, šo apbrīnojamo vācieti. Tādēļ publika, burvīgā un lieliskā publika, dzīvoja ilgi un laimīgi. (Aplausi)