If someone asked you who the richest people in history were, who would you name? Perhaps a billionaire banker or corporate mogul, like Bill Gates or John D. Rockefeller. How about African King Musa Keita I? Ruling the Mali Empire in the 14th century CE, Mansa Musa, or the King of Kings, amassed a fortune that possibly made him one of the wealthiest people who ever lived. But his vast wealth was only one piece of his rich legacy. When Mansa Musa came to power in 1312, much of Europe was racked by famine and civil wars. But many African kingdoms and the Islamic world were flourishing, and Mansa Musa played a great role in bringing the fruits of this flourishing to his own realm. By strategically annexing the city of Timbuktu, and reestablishing power over the city of Gao, he gained control over important trade routes between the Mediterranean and the West African Coast, continuing a period of expansion, which dramatically increased Mali's size. The territory of the Mali Empire was rich in natural resources, such as gold and salt. The world first witnessed the extent of Mansa Musa's wealth in 1324 when he took his pilgrimage to Mecca. Not one to travel on a budget, he brought a caravan stretching as far as the eye could see. Accounts of this journey are mostly based on an oral testimony and differing written records, so it's difficult to determine the exact details. But what most agree on is the extravagant scale of the excursion. Chroniclers describe an entourage of tens of thousands of soldiers, civilians, and slaves, 500 heralds bearing gold staffs and dressed in fine silks, and many camels and horses bearing an abundance of gold bars. Stopping in cities such as Cairo, Mansa Musa is said to have spent massive quantities of gold, giving to the poor, buying souvenirs, and even having mosques built along the way. In fact, his spending may have destabilized the regional economy, causing mass inflation. This journey reportedly took over a year, and by the time Mansa Musa returned, tales of his amazing wealth had spread to the ports of the Mediterranean. Mali and its king were elevated to near legendary status, cemented by their inclusion on the 1375 Catalan Atlas. One of the most important world maps of Medieval Europe, it depicted the King holding a scepter and a gleaming gold nugget. Mansa Musa had literally put his empire and himself on the map. But material riches weren't the king's only concern. As a devout Muslim, he took a particular interest in Timbuktu, already a center of religion and learning prior to its annexation. Upon returning from his pilgrimage, he had the great Djinguereber Mosque built there with the help of an Andalusian architect. He also established a major university, further elevating the city's reputation, and attracting scholars and students from all over the Islamic world. Under Mansa Musa, the Empire became urbanized, with schools and mosques in hundreds of densely populated towns. The king's rich legacy persisted for generations and to this day, there are mausoleums, libraries and mosques that stand as a testament to this golden age of Mali's history.
Ja kāds tev jautātu, kuri ir bijuši bagātākie cilvēki vēsturē, kurus tu nosauktu? Varbūt kādu baņķieri-miljardieri vai korporāciju magnātu, piemēram, Bilu Geitsu vai Džonu D. Rokfelleru. Kā būtu ar afrikāņu karali Mūsu Kitu I? Valdot Mali impērijā mūsu ēras 14. gadsimtā, Mansa Mūsa jeb [tukojumā] karaļu karalis uzkrāja bagātību, kas, iespējams, viņu padarīja par vienu no bagātākajiem cilvēkiem, kāds jelkad dzīvojis. Taču viņa milzīgā bagātība bija tikai viena viņa bagātīgā mantojuma daļa. 1312. gadā, Mansam Mūsam nākot pie varas, lielāko daļu Eiropas bija izpostījis bads un pilsoņu kari. Taču daudzas afrikāņu karaļvalstis un islāma pasaule zēla, un Mansam Mūsam bija liela loma šo zelšanas augļu atvešanā uz savu karalisti. Stratēģiski anektējot Timbuktu pilsētu un atjaunojot varu pār Gao pilsētu, viņš ieguva kontroli pār nozīmīgiem tirdzniecības ceļiem starp Vidusjūru un Rietumāfrikas piekrasti, turpinot izplešanās posmu, kurā krasi palielinājās Mali izmērs. Mali impērijas teritorija bija bagāta ar dabas resursiem, piemēram, zeltu un sāli. Mansas Mūsas bagātības apmērus pasaule pirmoreiz ieraudzīja 1324. gadā, viņam dodoties svētceļojumā uz Meku. Viņš nebija no tiem taupīgākajiem — viņa karavāna stiepās tik tālu, cik tālu vien sniedzās skatiens. Ziņas par šo ceļojumu lielākoties balstās uz mutvārdu liecībām un atšķirīgiem rakstu avotiem, tāpēc nav skaidrības visos sīkumos. Taču vairums ir vienisprātis par šīs ekskursijas izšķērdīgajiem apmēriem. Hroniķi apraksta svītu ar desmitiem tūkstošu kareivju, civiliedzīvotāju un vergu, 500 smalkā zīdā tērpušos vēstnešu ar zelta nēšiem, un daudziem ar zelta stieņiem apkrautiem kamieļiem un zirgiem. Piestājot tādās pilsētās kā Kaira, Mansa Mūsa esot tērējis milzum daudz zelta, dodot naudu nabagiem, pērkot suvenīrus un pa ceļam pat ceļot mošejas. Viņa tēriņi pat varētu būt destabilizējuši reģionālo ekonomiku, izraisot milzu inflāciju. Šis ceļojums esot ildzis vairāk nekā gadu un, Mansam Mūsam atgriežoties, nostāsti par viņa apbrīnojamo bagātību bija aizceļojuši līdz Vidusjūras ostām. Mali un tās karali pacēla teju leģendārā statusā, ko nostiprināja tās iekļaušana 1375. gada Katalāņu atlasā. Šajā vienā no vissvarīgākajām viduslaiku Eiropas pasaules kartēm karalis ir attēlots turam zizli un mirdzošu zelta tīrradni. Mansa Mūsa bija burtiski nopircis savas impērijas vietu kartē. Taču karalim rūpēja ne tikai materiālās bagātības. Kā dedzīgs musulmanis, viņš sevišķu interesi izrādīja Timbuktu, kas jau pirms tās aneksēšanas bija reliģijas un izglītības centrs. Pēc atgriešanās no sava svētceļojuma viņš ar andalūziešu arhitekta palīdzību tur uzcēla diženo Džinguereberas mošeju. Viņš arī nodibināja lielu universitāti, vēl vairāk paceļot pilsētas reputāciju un piesaistot izglītotos un studentus no visas islāma pasaules. Mansas Mūsas valdīšanas laikā impērija kļuva urbanizēta, ar skolām un mošejām simtiem blīvi apdzīvotās pilsētās. Karaļa bagātīgais mantojums turpināja pastāvēt paaudzēm ilgi, un līdz šai dienai ir mauzoleji, bibliotēkas un mošejas, kas stāv kā liecība šim Mali vēstures zelta laikmetam.