What do I know that would cause me, a reticent, Midwestern scientist, to get myself arrested in front of the White House protesting? And what would you do if you knew what I know? Let's start with how I got to this point. I was lucky to grow up at a time when it was not difficult for the child of a tenant farmer to make his way to the state university.
Ko es zinu tādu, kas būtu iemesls, lai mani atturīgu, Amerikas rietumu vidienes zinātnieku apcietinātu Baltā nama priekšā protestējot? Un ko jūs darītu, ja zinātu to, ko zinu es? Sāksim ar to, kā es līdz tam nokļuvu. Man laimējās uzaugt laikā, kad nebija grūti algotu zemnieku bērnam iekļūt valsts universitātē.
And I was really lucky to go to the University of Iowa where I could study under Professor James Van Allen who built instruments for the first U.S. satellites. Professor Van Allen told me about observations of Venus, that there was intense microwave radiation. Did it mean that Venus had an ionosphere? Or was Venus extremely hot? The right answer, confirmed by the Soviet Venera spacecraft, was that Venus was very hot -- 900 degrees Fahrenheit. And it was kept hot by a thick carbon dioxide atmosphere.
Man patiešām palaimējās doties uz Aiovas universitāti, kur varēju studēt profesora Džeimsa Van Alena vadībā, kurš radīja ierīces pirmajiem Amerikas pavadoņiem. Profesors Van Alens man stāstīja par Venēras novērojumiem, ka bija vērojama stipra mikroviļņu radiācija. Vai tas nozīmēja, ka Venērai bija jonosfēra? Vai varbūt Venēra bija ārkārtīgi karsta? Pareizā atbilde, ko apstiprināja Venēras Padomju kosmosa kuģis, bija, ka Venēra ir ļoti karsta — 900 grādu pēc Fārenheita. Tā saglabāja karstumu, pateicoties biezai oglekļa dioksīda atmosfērai.
I was fortunate to join NASA and successfully propose an experiment to fly to Venus. Our instrument took this image of the veil of Venus, which turned out to be a smog of sulfuric acid. But while our instrument was being built, I became involved in calculations of the greenhouse effect here on Earth, because we realized that our atmospheric composition was changing. Eventually, I resigned as principal investigator on our Venus experiment because a planet changing before our eyes is more interesting and important. Its changes will affect all of humanity.
Man laimējās piebiedroties NASA un veiksmīgi ierosināt eksperimentālu lidojumu uz Venēru. Mūsu ierīces uzņēma šo attēlu ar Venēras plīvuru, kas izrādījās esam sērskābes smogs. Taču kamēr tika būvēta mūsu ierīce, es iesaistījos aprēķinu veikšanā siltumnīcas efektam šeit uz zemes. Tāpēc, ka mēs sapratām, ka mūsu atmosfēras sastāvs mainījās. Galu galā, es atkāpos no galvenā pētnieka amata mūsu Venēras eksperimentā, jo pašu planētas izmaiņas acu priekšā ir daudz interesantākas un svarīgākas. Tās izmaiņas ietekmēs visu cilvēci.
The greenhouse effect had been well understood for more than a century. British physicist John Tyndall, in the 1850's, made laboratory measurements of the infrared radiation, which is heat. And he showed that gasses such as CO2 absorb heat, thus acting like a blanket warming Earth's surface.
Siltumnīcas efekts bija labi izprasts jau vairāk kā gadsimtu. Britu fiziķis Džons Tindels, 1850. gados veica laboratorijas mērījumus infrasarkanajai radiācijai, kas ir siltums. Viņš parādīja, ka gāzes, kā piemēram, CO2 absorbē siltumu, tādējādi strādājot kā sega, sildot Zemes virsmu.
I worked with other scientists to analyze Earth climate observations. In 1981, we published an article in Science magazine concluding that observed warming of 0.4 degrees Celsius in the prior century was consistent with the greenhouse effect of increasing CO2. That Earth would likely warm in the 1980's, and warming would exceed the noise level of random weather by the end of the century. We also said that the 21st century would see shifting climate zones, creation of drought-prone regions in North America and Asia, erosion of ice sheets, rising sea levels and opening of the fabled Northwest Passage. All of these impacts have since either happened or are now well under way.
Es strādāju kopā ar citiem zinātniekiem Zemes klimata novērojumu analizēšanai. 1981. gadā mēs publicējām rakstu „Science Magazine”, kas atklāja, ka gadsimta gaitā novērotā sasilšana par 0,4 grādiem pēc Celsija ir bijusi tieši saistīta ar siltumnīcas efektu, CO2 palielināšanos. Zeme visdrīzāk sasiltu 1980. gadu gaitā un līdz gadsimta beigām silšana sasniegtu vidējās temperatūras kritisko līmeni. Mēs arī brīdinājām, ka 21. gadsimtā būtu novērojamas klimata zonu maiņas, sausuma reģionu veidošanās Ziemeļamerikā un Āzijā, Ledāju erozija un jūras līmeņa celšanās un leģendārās Ziemeļrietumu pārejas atvēršanos. Visi šie triecieni, tolaik aizsākoties, ir jau notikuši vai pašlaik pilnā sparā notiek.
That paper was reported on the front page of the New York Times and led to me testifying to Congress in the 1980's, testimony in which I emphasized that global warming increases both extremes of the Earth's water cycle. Heatwaves and droughts on one hand, directly from the warming, but also, because a warmer atmosphere holds more water vapor with its latent energy, rainfall will become in more extreme events. There will be stronger storms and greater flooding. Global warming hoopla became time-consuming and distracted me from doing science -- partly because I had complained that the White House altered my testimony. So I decided to go back to strictly doing science and leave the communication to others.
Mūsu ziņojums tika atspoguļots arī The New York Times pirmajā lapā un ļāva man uzstāties Kongresā 1980. gados, ziņojums, kurā es uzsvēru, ka globālā sasilšana abējādi palielina Zemes ūdens apmaiņas ciklu. Vienā veidā tie ir karstuma viļņi un sausums, kas rodas tieši no sasilšanas, taču arī, pateicoties siltākai atmosfērai, tā uzkrāj vairāk ūdens tvaika ar tā netiešo enerģiju, daudz lielākos apmēros palielināsies nokrišņi. Tas paredz spēcīgākas vētras un lielākus plūdus. Globālās sasilšanas ēverģēlība kļuva laikietilpīga un novērsa mani no nodarbošanās ar zinātni, daļēji tāpēc, ka biju sūdzējies par to, ka Baltais Nams bija sagrozījis manu vēstījumu. Tamdēļ es nolēmu griezties atpakaļ, lai stingri pieturētos nodarbēm, kas saistītas ar zinātni un citiem atstātu vietu dialogiem.
By 15 years later, evidence of global warming was much stronger. Most of the things mentioned in our 1981 paper were facts. I had the privilege to speak twice to the president's climate task force. But energy policies continued to focus on finding more fossil fuels. By then we had two grandchildren, Sophie and Connor. I decided that I did not want them in the future to say, "Opa understood what was happening, but he didn't make it clear." So I decided to give a public talk criticizing the lack of an appropriate energy policy.
Aptuveni 15 gadus vēlāk, globālās sasilšanas pierādījumi bija daudz vērienīgāki. lielākā daļa 1981. gada dokumentā minēto prognožu bija fakti. Man bija iespēja divreiz runāt prezidenta klimata jautājumu darba grupā. Taču energētiskā politika turpināja vērst uzsvaru uz jaunām degizrakteņu atradnēm. Tajā laikā mums jau bija divi mazbērni, Sofija un Konors. Es nolēmu, ka nevēlos, lai viņi nākotnē teiktu: „Opaps saprata, kas notiek, taču viņš neko nedarīja lietas labā.” Tādēļ es nolēmu publiski uzstāties ar runu, kritizējot enerģētiskās politikas trūkumus.
I gave the talk at the University of Iowa in 2004 and at the 2005 meeting of the American Geophysical Union. This led to calls from the White House to NASA headquarters and I was told that I could not give any talks or speak with the media without prior explicit approval by NASA headquarters. After I informed the New York Times about these restrictions, NASA was forced to end the censorship. But there were consequences. I had been using the first line of the NASA mission statement, "To understand and protect the home planet," to justify my talks. Soon the first line of the mission statement was deleted, never to appear again.
2004. gadā es uzstājos ar runu Aiovas universitātē un 2005. gadā Amerikas Ģeofizikas savienības sanāksmē. Tas noveda līdz zvaniem no Baltā Nama NASA vadībai, un man tika pateikts, ka es nedrīkstu uzstāties ar runām vai runāt ar medijiem bez iepriekš saskaņotas atļaujas, no NASA vadības puses. Pēc tam, kad informēju New York Times par šiem ierobežojumiem, NASA bija spiesta cenzūru izbeigt. Taču tam bija arī sekas. Es biju izmantojis pirmo rindiņu no NASA misiju mērķiem, „Izprast un pasargāt mūsu planētu,” lai attaisnotu savas runas. Drīz pēc tam šī pirmā rindiņa no misiju mērķiem tika izdzēsta, un nekad vairs nav atjaunota.
Over the next few years I was drawn more and more into trying to communicate the urgency of a change in energy policies, while still researching the physics of climate change. Let me describe the most important conclusion from the physics -- first, from Earth's energy balance and, second, from Earth's climate history.
Nākamos pāris gadus aizvien vairāk un vairāk centos paust steidzami nepieciešamās pārmaiņas enerģētiskajā politikā, kamēr vēl joprojām darbojos kā pētnieks ar klimata izmaiņām. ļaujiet man raksturot pētījumu pašu svarīgāko secinājumu, pirmkārt, no Zemes enerģijas līdzsvara un, otrkārt, no Zemes klimata vēsturiskā viedokļa.
Adding CO2 to the air is like throwing another blanket on the bed. It reduces Earth's heat radiation to space, so there's a temporary energy imbalance. More energy is coming in than going out, until Earth warms up enough to again radiate to space as much energy as it absorbs from the Sun. So the key quantity is Earth's energy imbalance. Is there more energy coming in than going out? If so, more warming is in the pipeline. It will occur without adding any more greenhouse gasses.
Pievienojot CO2 gaisam ir kā uzklāt gultai vēl vienu segu. Tas samazina Zemes siltuma izstarojumu kosmosā, tādēļ rodas īslaicīgs enerģijas nelīdzsvars. Vairāk enerģija tiek saņemta, nekā atdota, līdz Zeme sasilst tik daudz lai no jauna kosmosā izstarotu siltumu tik daudz enerģijas, cik tā absorbē no Saules. Tātad zīmīgais daudzums ir Zemes enerģijas nelīdzsvars. Vai vairāk enerģija tiek saņemta, nekā atdota? Jā tā, tad atmosfērai pievadīts vairāk siltuma. Tas notiks arī nepievienojot vairāk siltumnīcas efekta gāzu.
Now finally, we can measure Earth's energy imbalance precisely by measuring the heat content in Earth's heat reservoirs. The biggest reservoir, the ocean, was the least well measured, until more than 3,000 Argo floats were distributed around the world's ocean. These floats reveal that the upper half of the ocean is gaining heat at a substantial rate. The deep ocean is also gaining heat at a smaller rate, and energy is going into the net melting of ice all around the planet. And the land, to depths of tens of meters, is also warming.
Beidzot, mēs varam precīzi izmērīt Zemes enerģijas nelīdzsvaru, izmērot siltuma daudzumu Zemes siltuma rezervuāros. Lielākais rezervuārs, okeāns, bija vismazāk mērītais, līdz vairāk nekā 3000 „Argo” nirstošo boju mērījumu tika izdarīti visos Zemes okeānos. Šie mērījumi atklāj, ka augšējā okeāna daļa pamatīgos apmēros uzņem siltumu. Dziļā okeāna daļa arī gūst siltumu, taču mazākos apmēros, un enerģija kļūst par planētu aptverošu un ledus kausējošu tīklu. Arī desmitu metru dziļumā esošā zeme uzsilst.
The total energy imbalance now is about six-tenths of a watt per square meter. That may not sound like much, but when added up over the whole world, it's enormous. It's about 20 times greater than the rate of energy use by all of humanity. It's equivalent to exploding 400,000 Hiroshima atomic bombs per day 365 days per year. That's how much extra energy Earth is gaining each day. This imbalance, if we want to stabilize climate, means that we must reduce CO2 from 391 ppm, parts per million, back to 350 ppm. That is the change needed to restore energy balance and prevent further warming.
Kopējais enerģijas nelīdzsvars šobrīd ir apmēram vata sešas desmittdaļas uz kvadrātmetru (6/10W / m2) Tas var neizklausīties daudz, taču saskaitot kopā pa visu pasauli, tas ir milzum daudz. Tas ir aptuveni 20 reižu vairāk kā enerģija, ko patērē visa cilvēce. Tas ir līdzvērtīgi 400,000 Hirošimas atombumbu uzspridzināšanai dienā 365 dienas gadā. Tik daudz par daudz enerģijas Zeme katru dienu uzņem. Šis nelīdzsvars, ja mēs vēlamies stabilizēt klimatu, nozīmē, ka mums ir jāsamazina CO2 no 391 ppm, daļiņas uz mijonu, atpakaļ līdz 350 ppm. Šādas ir nepieciešamās pārmaiņas, lai atjaunotu enerģijas līdzsvaru un novērstu turpmāku sasilšanu.
Climate change deniers argue that the Sun is the main cause of climate change. But the measured energy imbalance occurred during the deepest solar minimum in the record, when the Sun's energy reaching Earth was least. Yet, there was more energy coming in than going out. This shows that the effect of the Sun's variations on climate is overwhelmed by the increasing greenhouse gasses, mainly from burning fossil fuels.
Klimata izmaiņu noliedzēji apgalvo, ka Saule ir galvenais klimata izmaiņu cēlonis. Taču mērītais enerģijas nelīdzsvars bija sastopams zemākajā saules starojuma novērojuma laikā, kad zemi sasniegusī saules enerģija bija samazinātos apmēros. Neskatoties uz to, saņemtā enerģija bija vairāk, nekā atdotā. Tas apstiprina to, ka iespaids, kādu uz klimatu atstāj saules enerģija ir nesalīdzināms ar iespaidu, kādu atstāj siltumnīcas efekta gāzes, lielākoties no kurināmo izrakteņu dedzināšanas.
Now consider Earth's climate history. These curves for global temperature, atmospheric CO2 and sea level were derived from ocean cores and Antarctic ice cores, from ocean sediments and snowflakes that piled up year after year over 800,000 years forming a two-mile thick ice sheet. As you see, there's a high correlation between temperature, CO2 and sea level. Careful examination shows that the temperature changes slightly lead the CO2 changes by a few centuries. Climate change deniers like to use this fact to confuse and trick the public by saying, "Look, the temperature causes CO2 to change, not vice versa." But that lag is exactly what is expected.
Nu atskatoties uz Zemes klimatisko vēsturi. Šīs globālās temperatūras maiņas, atmosfēras CO2 un jūras līmeņa līknes ir iegūtas no okeāna dzīļu un Antarktikas ledus serdes, no okeāna nogulumiem un sniegpārslām kas uzkrājās gadu no gada aptuveni 800 000 gadus, veidojot divu jūdžu biezu ledus kārtu. Kā varat redzēt, pastāv ievērojama sakarība starp temperatūru, CO2 un jūras līmeni. Uzmanīga izpēte parāda, ka temperatūras izmaiņas viegli vedina uz CO2 izmaiņām pāris gadsimtu gaitā. Klimata izmaiņu noliedzējiem tīk izmantot šo faktu, lai samulsinātu un mānītu sabiedrību sakot: „Temperatūra ir tā, kas liek CO2 daudzumam mainīties, nevis pretēji.” Taču šis aizkavējums ir tieši tas, kas sagaidāms.
Small changes in Earth's orbit that occur over tens to hundreds of thousands of years alter the distribution of sunlight on Earth. When there is more sunlight at high latitudes in summer, ice sheets melt. Shrinking ice sheets make the planet darker, so it absorbs more sunlight and becomes warmer. A warmer ocean releases CO2, just as a warm Coca-Cola does. And more CO2 causes more warming. So CO2, methane, and ice sheets were feedbacks that amplified global temperature change causing these ancient climate oscillations to be huge, even though the climate change was initiated by a very weak forcing.
Nelielas izmaiņas Zemes orbītā, kas atgadās desmit līdz simts tūkstoš gadu laikā maina izplatīšanos Saules gaismai uz Zemes. Kad ir vairāk saules gaismas augstos platuma grādos vasarā, ledāji kūst. Ledāju kušana, padara zemi tumšāku, tāpēc tā absorbē vairāk saules gaismas un kļūst siltāka. Siltāks okeāns izdala CO2, gluži tāpat kā silta Coca-Cola. Un vairāk CO2 veicina spēcīgāku sasilšanu. Tātad CO2, metāns, un ledāji bija šī atgriezeniskā saite, kas pastiprināja globālās temperatūras izmaiņas radot to, ka šīs senās klimata svārstības ir milzīgas, neskatoties uz to, ka klimata izmaiņas uzsāka salīdzinoši vājš spēks.
The important point is that these same amplifying feedbacks will occur today. The physics does not change. As Earth warms, now because of extra CO2 we put in the atmosphere, ice will melt, and CO2 and methane will be released by warming ocean and melting permafrost. While we can't say exactly how fast these amplifying feedbacks will occur, it is certain they will occur, unless we stop the warming. There is evidence that feedbacks are already beginning. Precise measurements by GRACE, the gravity satellite, reveal that both Greenland and Antarctica are now losing mass, several hundred cubic kilometers per year. And the rate has accelerated since the measurements began nine years ago. Methane is also beginning to escape from the permafrost.
Galvenā doma ir tā, ka šīs pašas atgriezeniskās saites norisināsies šodien. Fizika nemainās. Zemei sasilstot, šobrīd pateicoties papildu atmosfērai pievadītajam CO2, kusīs ledus, un no silstošajiem okeāniem un kūstošajām mūžīgā sasaluma zonām izdalīsies CO2 un metāns. Kamēr mēs nevaram pateikt tieši, cik ātri šie plašie atgriezeniskie procesi risināsies, ir skaidrs, ka tie notiks, ja vien mēs neapturēsim sasilšanu. Pastāv pierādījumi ka atgriezeniskie procesi jau sākas. Precīzi mērījumi ar GRACE, gravitācijas pavadoni, Atklāj, ka abas, Grenlande un Antarktika, šobrīd zaudē masu, vairāku simtu kubikkilometru gada laikā. Kopš mērījumi aizsākšanas pirms deviņiem gadiem apjomi ir paātrinājušies. Arī metāns sāk izlauzties no mūžīgā sasaluma.
What sea level rise can we look forward to? The last time CO2 was 390 ppm, today's value, sea level was higher by at least 15 meters, 50 feet. Where you are sitting now would be under water. Most estimates are that, this century, we will get at least one meter. I think it will be more if we keep burning fossil fuels, perhaps even five meters, which is 18 feet, this century or shortly thereafter.
Cik lielu ūdenslīmeņa celšanos mēs varam sagaidīt? Pēdējo reizi CO2 bija 390 ppm, šodienas jūras līmenis bija augstāks līdz vismaz 15 metriem, 50 pēdām. Vieta, kur jūs sēžat šobrīd, būtu zem ūdens. Lielākā daļa aprēķinu liecina par to, ka šajā gadsimtā, mēs dabūsim vismaz vienu metru. es uzskatu, ka būs vairāk, ja turpināsim svilināt degizrakteņus, iespējams pat pieci metri, kas ir 18 pēdas, šajā gadsimtā, vai neilgi pēc tam.
The important point is that we will have started a process that is out of humanity's control. Ice sheets would continue to disintegrate for centuries. There would be no stable shoreline. The economic consequences are almost unthinkable. Hundreds of New Orleans-like devastations around the world. What may be more reprehensible, if climate denial continues, is extermination of species. The monarch butterfly could be one of the 20 to 50 percent of all species that the Intergovernmental Panel on Climate Change estimates will be ticketed for extinction by the end of the century if we stay on business-as-usual fossil fuel use.
Svarīgākais punkts ir tas, ka būsim uzsākuši procesu, kas ir ārpus cilvēces kontroles. Ledāji turpinātu sadalīties gadsimtiem ilgi un nebūtu pastāvīgas krastu līnijas. Ekonomiskās sekās ir gandrīz neiedomājamas. Simtiem Jaunorleānai līdzīgu postījumu visapkārt pasaulei. Kas var būt vēl vairāk postoši, ja klimata noliegšana turpināsies, ir sugu iznīcināšana. Monarhu sugas tauriņi varētu būt vieni no 20 līdz 50 procentiem no visām sugām, ko Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos novērtē kā vienu no izmiršanai nolemtajām līdz gadsimta beigām, ja pieturēsimies pie līdzšinējas, pierastās degizrakteņu lietošanas.
Global warming is already affecting people. The Texas, Oklahoma, Mexico heatwave and drought last year, Moscow the year before and Europe in 2003, were all exceptional events, more than three standard deviations outside the norm. Fifty years ago, such anomalies covered only two- to three-tenths of one percent of the land area. In recent years, because of global warming, they now cover about 10 percent -- an increase by a factor of 25 to 50. So we can say with a high degree of confidence that the severe Texas and Moscow heatwaves were not natural; they were caused by global warming. An important impact, if global warming continues, will be on the breadbasket of our nation and the world, the Midwest and Great Plains, which are expected to become prone to extreme droughts, worse than the Dust Bowl, within just a few decades, if we let global warming continue.
Globālā sasilšana jau šobrīd ietekmē cilvēkus. Teksasa, Oklahoma, Meksika, karstuma periodi un sausums pagājušajā gadā, Maskava, gadu iepriekš un Eiropa 2003. gadā, tie visi bija ārkārtēji gadījumi, vairāk kā trīskārša novirze no normas. Pirms 50 gadiem šādas anomālijas norisinājās vien divās līdz trīs desmitdaļās no viena procenta planētas zemes platības. Pēdējos gados, pateicoties globālajai sasilšanai, tās norisinās jau 10 procentos un palielinās līdz iespējamībai 25 līdz 50 procentos. Tātad varam diezgan pārliecinoši apgalvot, ka spēcīgie Teksasas un Maskavas karstuma viļņi nebija dabīgi; tie bija radušies pateicoties globālajai sasilšanai. Ievērojams trieciens, ja globāla sasilšana turpināsies, būs mūs nācijas un visas pasaules "pārtikas grozam" Rieumu vidiene un Lielie līdzenumi, kurus sagaida izkalšana līdz nepazīšanai, trakāk kā „Smilšu katls”, tikai pāris desmitgažu laikā, ja ļausim globālajai sasilšanai turpināties.
How did I get dragged deeper and deeper into an attempt to communicate, giving talks in 10 countries, getting arrested, burning up the vacation time that I had accumulated over 30 years? More grandchildren helped me along. Jake is a super-positive, enthusiastic boy. Here at age two and a half years, he thinks he can protect his two and a half-day-old little sister. It would be immoral to leave these young people with a climate system spiraling out of control.
Kā gan es tiku ievilkts arvien dziļāk un dziļāk centienos tikt sadzirdētam, sniedzot runas vairāk kā 10 valstīs, tiekot apcietināts, tērējot savu atvaļinājumu laiku, ko biju uzkrājis vairāk kā 30 gados? Man palīdzēja vairāki mazbērni. Džeiks ir ļoti pozitīvs, aizrautīgs puika. Šeit divarpus gadu vecumā, viņš domā, ka var palīdzēt viņa divarpus dienu vecajai māsiņai. Tas būtu amorāli atstāt šos jaunos cilvēkus ar klimatisko sistēmu izejot ārpus jebkādas kontroles.
Now the tragedy about climate change is that we can solve it with a simple, honest approach of a gradually rising carbon fee collected from fossil fuel companies and distributed 100 percent electronically every month to all legal residents on a per capita basis, with the government not keeping one dime. Most people would get more in the monthly dividend than they'd pay in increased prices. This fee and dividend would stimulate the economy and innovations, creating millions of jobs. It is the principal requirement for moving us rapidly to a clean energy future.
Klimata izmaiņu traģēdija ir tāda, ka mēs varam to atrisināt ar vienkāršu, godīgu pieeju, pakāpeniski paaugstinot oglekļa nodevu, kas tiek ievākta no degizrakteņu uzņēmumiem un katru mēnesi elektroniski 100% proprocionāli sadalīta visiem likumīgajiem iedzīvotājiem, valdībai nepaturot ne graša. Lielākā daļa cilvēku saņemtu vairāk ikmēneša dividendēs, nekā tie maksātu par cenu paaugstināšanos. Šī nodeva un dividendes veicinātu ekonomiku un jaunievedumus, radot miljoniem darbavietu. Tas ir galvenais nosacījums veiklai mūsu virzībai uz tīras enerģijas nākotni.
Several top economists are coauthors on this proposition. Jim DiPeso of Republicans for Environmental Protection describes it thusly: "Transparent. Market-based. Does not enlarge government. Leaves energy decisions to individual choices. Sounds like a conservative climate plan."
Vairāki augsta līmeņa ekonomisti ir šī piedāvājuma līdzautori. Džims Dipeso no Republikāņu Vides aizsardzības raksturo to šādi: „Caurredzama. Uz tirgu balstīta. Nepalielina valdības apmērus. Ļauj enerģijas jautājumus izlemt individuāli. Izklausās pēc konservatīva klimata plāna.”
But instead of placing a rising fee on carbon emissions to make fossil fuels pay their true cost to society, our governments are forcing the public to subsidize fossil fuels by 400 to 500 billion dollars per year worldwide, thus encouraging extraction of every fossil fuel -- mountaintop removal, longwall mining, fracking, tar sands, tar shale, deep ocean Arctic drilling. This path, if continued, guarantees that we will pass tipping points leading to ice sheet disintegration that will accelerate out of control of future generations. A large fraction of species will be committed to extinction. And increasing intensity of droughts and floods will severely impact breadbaskets of the world, causing massive famines and economic decline. Imagine a giant asteroid on a direct collision course with Earth.
Taču tā vietā, lai uzliktu pieaugošu nodokli oglekļa izmešiem, lai radītu apstākļus, kuros par degizrakteņiem jāmaksā tā patiesās izmaksas sabiedrībai, mūsu valdības liek sabiedrībai subsidēt degizrakteņus ar 400 līdz 500 miljardiem dolāru gadā visā pasaulē, tādā veidā iedrošinot jebkādu degizrakteņu iegūšanu — kalnu galotņu nojaukšanu, garvagu raktuvju veidošanu, spiedienveida skalošanu, darvas smilšu un slānekļa iegūšanu, Arktiskā okeāna dziļurbšanu. Šis ceļš, ja turpināts, garantē to, ka skarsim vājos punktus, nonākot līdz ledāju sairšanai, kas nākamajām paaudzēm radīs nekontrolējamu situāciju. Liela daļa sugu tiks pakļautas iznīcībai. Un pieaugošā sausuma un plūdu intensitāte atstās smagu iespaidu uz pasaules „maizes klēti,” izraisot masveida badu un ekonomisko pagrimumu. Iztēlojieties milzīgu asteroīdu, kas virzās tieši virsū Zemei.
That is the equivalent of what we face now. Yet, we dither, taking no action to divert the asteroid, even though the longer we wait, the more difficult and expensive it becomes. If we had started in 2005, it would have required emission reductions of three percent per year to restore planetary energy balance and stabilize climate this century. If we start next year, it is six percent per year. If we wait 10 years, it is 15 percent per year -- extremely difficult and expensive, perhaps impossible. But we aren't even starting.
Tas ir līdzvērtīgs tam, ar ko mēs saskaramies šobrīd. Tomēr mēs minstināmies, nerīkojoties, lai novērstu sadursmi ar asteroīdu pat apzinoties, jo ilgāk gaidīsim, jo grūtāk un dārgāk tas kļūs. Ja mēs būtu sākuši 2005. gadā, planetārā enerģētiskā līdzsvara atjaunošana un klimata stabilizēšana šajā gadsimtā būtu prasījusi izmešu samazināšanu par trīs procentiem gadā. Ja sākam nākamgad, tie jau ir seši procenti gadā. Ja gaidām 10 gadus, tie ir 15 procenti gadā, ārkārtīgi grūti un dārgi, varbūt pat neiespējami. Taču mēs pat nesākam.
So now you know what I know that is moving me to sound this alarm. Clearly, I haven't gotten this message across. The science is clear. I need your help to communicate the gravity and the urgency of this situation and its solutions more effectively. We owe it to our children and grandchildren.
Nu jūs zināt to, ko zinu es, kas liek man izklausīties tik satrauktam. Protams, man nav izdevies šo vēsti izplatīt. Zinātne ir nepārprotama. Man ir vajadzīga jūsu palīdzība daudz veiksmīgāk darīt zināmu šīs situācijas smagumu un neatliekamību, un tās risinājumus. Mēs to esam parādā mūsu bērniem un mazbērniem.
Thank you.
Pateicos.
(Applause)
(Aplausi)