About a year ago, I asked myself a question: "Knowing what I know, why am I not a vegetarian?" After all, I'm one of the green guys: I grew up with hippie parents in a log cabin. I started a site called TreeHugger -- I care about this stuff. I knew that eating a mere hamburger a day can increase my risk of dying by a third. Cruelty: I knew that the 10 billion animals we raise each year for meat are raised in factory farm conditions that we, hypocritically, wouldn't even consider for our own cats, dogs and other pets. Environmentally, meat, amazingly, causes more emissions than all of transportation combined: cars, trains, planes, buses, boats, all of it. And beef production uses 100 times the water that most vegetables do.
Aptuveni pirms gada es uzdevu sev jautājumu: "Zinot to, ko zinu, kāpēc es neesmu veģetārietis?" Galu galu esmu viens no <i>zaļajiem</i> – es uzaugu koka būdiņā ar hipiju vecākiem, izveidoju <i>TreeHugger</i> mājas lapu. Man tās lietas rūp. Es zināju, ka viens vienīgs hamburgers dienā par trešdaļu palielina manu risku nomirt. Nežēlība – es zināju, ka 10 miljardi dzīvnieku, ko ik gadu audzējam gaļai, tiek audzēti rūpnieciskajās fermās tādos apstākļos, kādos mēs liekulīgā kārtā nekad neiedomātos turēt savus kaķus, suņus un citus mīļdzīvniekus. Runājot par vidi, gaļa pārsteidzošā kārtā rada vairāk izmešu nekā visi transporta veidi kopā – mašīnas, vilcieni, lidmašīnas, autobusi, kuģi, tas viss kopā. Turklāt liellopu gaļas ražošana patērē 100 reizes vairāk ūdens nekā vairums dārzeņu.
I also knew that I'm not alone. We as a society are eating twice as much meat as we did in the 50s. So what was once the special little side treat now is the main, much more regular. So really, any of these angles should have been enough to convince me to go vegetarian. Yet, there I was -- chk, chk, chk -- tucking into a big old steak.
Es arī zināju, ka neesmu tāds vienīgais. Mēs kā sabiedrība ēdam divreiz vairāk gaļas nekā 50. gados. Kas savulaik bija rets, īpašs gardums, nu ir kļuvis par pamatēdienu, par ko daudz ikdienišķāku. Patiešām – vajadzētu pietikt ar vienu no šiem faktoriem, lai pārliecinātu mani kļūt par veģetārieti. Un tomēr – čik, čik, čik – es locīju iekšā veco, labo steiku.
So why was I stalling? I realized that what I was being pitched was a binary solution. It was either you're a meat eater or you're a vegetarian, and I guess I just wasn't quite ready. Imagine your last hamburger. (Laughter) So my common sense, my good intentions, were in conflict with my taste buds. And I'd commit to doing it later, and not surprisingly, later never came. Sound familiar?
Kas mani atturēja? Es sapratu, ka man piedāvā bināru risinājumu. Vai nu tu esi gaļēdājs, vai veģetārietis – un tam es laikam nebiju īsti gatavs. Iedomājieties savu pēdējo hamburgeru... (Smiekli) Mans veselais saprāts, mani cēlie mērķi bija konfliktā ar manām garšas kārpiņām. Es apņēmos to darīt vēlāk, un, ne gluži pārsteidzoši, "vēlāk" nekad nepienāca. Izklausās pazīstami?
So I wondered, might there be a third solution? And I thought about it, and I came up with one. I've been doing it for the last year, and it's great. It's called weekday veg. The name says it all: Nothing with a face Monday through Friday. On the weekend, your choice. Simple. If you want to take it to the next level, remember, the major culprits in terms of environmental damage and health are red and processed meats. So you want to swap those out with some good, sustainably harvested fish. It's structured, so it ends up being simple to remember, and it's okay to break it here and there. After all, cutting five days a week is cutting 70 percent of your meat intake.
Tāpēc es aizdomājos, vai varētu būt kāds trešais risinājums. Es padomāju un izdomāju. Es to daru jau gadu, un strādā lieliski. To sauc par darbadienu veģetārismu. Nosaukums runā pats par sevi: neēst neko, kam ir seja, no pirmdienas līdz piektdienai, nedēļas nogalēs – izvēle tava. Vienkārši. Ja gribi pāriet nākamajā līmenī, atceries, ka videi un veselībai visvairāk kaitē sarkanā gaļa un gaļas pārstrādes produkti. Tos jūs gribētu aizvietot ar labām, ilgtspējīgi iegūtām zivīm. Šis plāns ir strukturēts, tāpēc to ir viegli atcerēties, un to var arī šad un tad pārkāpt. Galu galā, atsakoties no gaļas piecas dienas nedēļā, jūs samazināt savu gaļas patēriņu par 70%.
The program has been great, weekday veg. My footprint's smaller, I'm lessening pollution, I feel better about the animals, I'm even saving money. Best of all, I'm healthier, I know that I'm going to live longer, and I've even lost a little weight.
Darbdienu veģetārisms ir lielisks plāns. Mans vides pēdas nospiedums ir mazāks, es samazinu piesārņojumu, man ir tīrāka sirdsapziņa par dzīvniekiem, es pat ietaupu naudu. Un pats labākais – esmu veselāks, zinu, ka dzīvošu ilgāk, un esmu pat zaudējis mazliet svara.
So, please ask yourselves, for your health, for your pocketbook, for the environment, for the animals: What's stopping you from giving weekday veg a shot? After all, if all of us ate half as much meat, it would be like half of us were vegetarians.
Tāpēc pajautājiet sev – savas veselības, sava maciņa, vides un dzīvnieku dēļ – kas jums traucē pamēģināt darbadienu veģetārismu. Galu galā, ja mēs visi ēstu uz pusi mazāk gaļas, tas būtu tā, it kā puse no mums būtu veģetārieši.
Thank you.
Paldies.
(Applause)
(Aplausi)