"People do stupid things. That's what spreads HIV." This was a headline in a U.K. newspaper, The Guardian, not that long ago. I'm curious, show of hands, who agrees with it? Well, one or two brave souls.
„Cilvēki dara muļķīgas lietas un tas ir tas, kas vecina HIV izplatību”. Šis bija virsraksts Apvienotās Karalistes laikrakstā, "The Guardian" diezgan nesen. Mani interesē – paceliet rokas – kas piekrīt šim apgalvojumam? Nu, viena vai divas drosmīgas dvēseles.
This is actually a direct quote from an epidemiologist who's been in field of HIV for 15 years, worked on four continents, and you're looking at her.
Šis patiesībā ir tiešs citāts, ko ir teikusi kāda epidemioliģe, kura strādājusi HIV lauciņā 15 gadus, strādājusi četros kontinentos, un jūs uz viņu pašreiz skataties.
And I am now going to argue that this is only half true. People do get HIV because they do stupid things, but most of them are doing stupid things for perfectly rational reasons. Now, "rational" is the dominant paradigm in public health, and if you put your public health nerd glasses on, you'll see that if we give people the information that they need about what's good for them and what's bad for them, if you give them the services that they can use to act on that information, and a little bit of motivation, people will make rational decisions and live long and healthy lives. Wonderful.
Un pašlaik es iebildīšu un teikšu, ka šis apgalvojums ir tikai daļēji patiess. Cilvēki patiesi inficējas ar HIV, jo viņi dara muļķīgas lietas, bet lielākā daļa no viņiem dara muļķīgas lietas, balstoties uz pilnīgi racionāliem iemesliem. Tātad, „racionāls” ir dominējošā paradigma sabiedrības veselības lauciņā. Un ja tu uzliec savas sabiedrības veselības nūģa brilles, tad tu redzēsi, ka ja mēs dosim cilvēkiem viņiem nepieciešamo informāciju par to, kas viņiem ir labi un par to, kas slikti Ja tu viņiem nodrošini pakalpojumus kurus viņi var izmantot, lai reaģētu uz viņiem sniegto informāciju un pievienojot malziet motivācijas cilvēki pieņems racionālus lēmumus. un dzīvos ilgas un laimīgas dzīves. Brīnišķīgi.
That's slightly problematic for me because I work in HIV, and although I'm sure you all know that HIV is about poverty and gender inequality, and if you were at TED '07 it's about coffee prices ... Actually, HIV's about sex and drugs, and if there are two things that make human beings a little bit irrational, they are erections and addiction.
Tas ir diezgan problēmatiski man, jo es strādāju ar HIV, un kaut gan es esmu pārliecināta, ka jūs visi zināt, ka HIV lielā mērā ir saistīts ar nabadzību un dzimumu nevienlīdzību, un ja jūs bijāt 2007. gada TED konferencē, tad HIV ir saistīts arī ar kafijas cenām; tad patiesībā HIV ir saistīts ar seksu un narkotikām. Un ja pastāv divas lietas, kas padara cilvēkus mazliet neracionālus, tad tās ir erekcija un atkarība.
(Laughter)
(Smiekli)
So, let's start with what's rational for an addict. Now, I remember speaking to an Indonesian friend of mine, Frankie. We were having lunch and he was telling me about when he was in jail in Bali for a drug injection. It was someone's birthday, and they had very kindly smuggled some heroin into jail, and he was very generously sharing it out with all of his colleagues. And so everyone lined up, all the smackheads in a row, and the guy whose birthday it was filled up the fit, and he went down and started injecting people. So he injects the first guy, and then he's wiping the needle on his shirt, and he injects the next guy. And Frankie says, "I'm number 22 in line, and I can see the needle coming down towards me, and there is blood all over the place. It's getting blunter and blunter. And a small part of my brain is thinking, 'That is so gross and really dangerous,' but most of my brain is thinking, 'Please let there be some smack left by the time it gets to me. Please let there be some left.'" And then, telling me this story, Frankie said, "You know ... God, drugs really make you stupid."
Tātad, sāksim ar to, kas ir racionāli narkomānam. Es atceros runājam ar kādu savu draugu no Indonēzijas – Frenkiju. Mēs ēdām pusdienas un viņš man stāstīja, par laiku, kad viņš bija Bali cietumā par narkotiku lietošanu. Un tur kādam bija dzimšanas diena un viņi ļoti laipni bija cietumā slepus ienesuši heroīnu un jubilārs ļoti dāsni tajā dalījās ar visiem saviem kolēģiem. Un visi sastājās rindā visi heroīnatkarīgie rindā Un puisis, kuram bija dzimšanas diena piepildīja šļirci un visiem rindas kārtībā injicēja heroīnu. Tātad, viņš injicē pirmajam puisim, un tad noslauka adatu savā kreklā un tad injicē otrajam puisim. Un Frenkijs teica: „Es esmu 22. rindā, un es redzu, kā adata tuvojas man, un visapkārt ir asinis. Un adata kļūst neasāka un neasāka. Un maza daļa manu smadzeņu domā, ka „Tas ir tik pretīgi un patiešām bīstami.” bet lielākā daļa manu smadzeņu domā „Lūdzu, lai tur pietiek mantas kamēr tā šļirce nonāk pie manis. Lūdzu, lai tur kas ir atlicis.” Un tad, stāstot man šo stāstu Frenkijs teica: „Tu zini, ak, Dievs, narkotikas patiešām tevi padara stulbu”
And, you know, you can't fault him for accuracy. But, actually, Frankie, at that time, was a heroin addict and he was in jail. So his choice was either to accept that dirty needle or not to get high. And if there's one place you really want to get high, it's when you're in jail.
Un, tu zini, tu nevari vaiņu nosodīt par precizitāti, bet patiesībā Frenkijs tajā laikā bija heroīna atkarīgais un viņš bija cietumā. Tātad viņa lēmums bija, vai nu pieņemt to netīro adatu vai arī neapreibināties. Un ja pastāv kāda vieta, kurā tu patiesi gribi apreibināties, ir cietums.
But I'm a scientist and I don't like to make data out of anecdotes, so let's look at some data. We talked to 600 drug addicts in three cities in Indonesia, and we said, "Well, do you know how you get HIV?" "Oh yeah, by sharing needles." I mean, nearly 100 percent. Yeah, by sharing needles. And, "Do you know where you can get a clean needle at a price you can afford to avoid that?" "Oh yeah." Hundred percent. "We're smackheads; we know where to get clean needles." "So are you carrying a needle?" We're actually interviewing people on the street, in the places where they're hanging out and taking drugs. "Are you carrying clean needles?" One in four, maximum. So no surprises then that the proportion that actually used clean needles every time they injected in the last week is just about one in 10, and the other nine in 10 are sharing.
Bet es esmu zinātniece, un man nepatīk veidot datus balstoties uz anekdotēm, tad paskatīsimies uz kādiem datiem: Mēs runājām ar 600 narkotiku atkarīgajiem trīs Indonēzijas pilsētās un mēs viņiem jautājām: „Vai Jūs zināt kā Jūs varat iegūt HIV?” „Ak, protams – daloties ar adatām” Un es nepārspīlēju – gandrīz 100% atbildēja: ”Daloties ar adatām”. Un „Vai Jūs zināt, kr var dabūt tīras adatas par cenu, kādu jūs varat atļauties? „ „Ak, jā” – 100 procentīga atbilde. „Mēs esam heroīnatkarīgie mēs zinām, kur dabūt tīras adatas” „Tātad Jums līdzi ir tīra adata?'' Mēs šo interviju veicām tieši uz ielas, vietās, kur viņi pavada laiku un lieto narkotikas. Tātad: „Vai jums ir tīra adata?” Vienam no četriem – maksimums. Tātad nav pārsteigumu, ka proporcija, kas patiesībā lietoja tīras adatas katru reizi, kad viņi injicēja narkotikas pagājušajā nedēļā ir tikai aptuveni vienā no 10 gadījumiem un pārējie 9 no 10 gadījumiem dalās ar adatām.
So you've got this massive mismatch; everyone knows that if they share they're going to get HIV, but they're all sharing anyway. So what's that about? Is it like you get a better high if you share or something? We asked that to a junkie and they're like, "Are you nuts?" You don't want to share a needle anymore than you want to share a toothbrush even with someone you're sleeping with. There's just kind of an ick factor there. "No, no. We share needles because we don't want to go to jail." So, in Indonesia at this time, if you were carrying a needle and the cops rounded you up, they could put you into jail. And that changes the equation slightly, doesn't it? Because your choice now is either I use my own needle now, or I could share a needle now and get a disease that's going to possibly kill me 10 years from now, or I could use my own needle now and go to jail tomorrow. And while junkies think that it's a really bad idea to expose themselves to HIV, they think it's a much worse idea to spend the next year in jail where they'll probably end up in Frankie's situation and expose themselves to HIV anyway. So, suddenly it becomes perfectly rational to share needles.
Tātad jums ir šī lielā neatbilstība. Visi zina, ka daloties ar adatu, viņi inficēsies ar HIV, bet visi tāpat dalās. Tad kapēc tā ir? Vai tu vairāk apreibinies, ja tu dalies, vai kā? Mēs to pajautājam atkarībniekaiem un viņi teica: „Vai tu esi jukusi?'' Tu negribi dalīties ar adatu ne kripatiņu vairāk kā tu gribi dalīties ar zobu birsti pat ar cilvēku ar kuru tu guli. Un tas šausmu faktors tajā ir tas, ka: ''Nē, nē. Mēs dalāmies ar vienu adatu, jo mēs negribam nokļūt cietumā.” Tātad, Indonēzijā šajā laikā, ja tu nēsāji sev līdzi adatu, un policija tevi pārmeklēja un to atrada, viņi varēja tevi ielikt cietumā. Un tad diezgan izmaina visu situāciju, vai ne? Tapēc, ka tagad tava izvēle ir vai nu - es izmantoju pats savu adatu tagad vai es varu dalīties ar adatu tagad un iegūt slimību, kas iespējams mani nogalinās 10 gadu laikā no šī brīža vai, ja es tagad izmantotu savu adatu un es tieku ielikts cietumā rīt. Un kamēr atkarīgie tomēr uzskata, ka ir ļoti slikti sevi pakļaut iespējamai HIV infekcijai, tajā pašā laikā viņi domā, ka daudz sliktāka ideja ir pavadīt nākamo gadu cietumā, kur visticamāk, ka viņi nonāks Frenkija situācijā un pakļaus sevi iespējamai HIV infekcijai jebkurā gadījumā. Un pēkšņi tas kļūst pavisam racionāli - dalīties ar adatām.
Now, let's look at it from a policy maker's point of view. This is a really easy problem. For once, your incentives are aligned. We've got what's rational for public health. You want people to use clean needles -- and junkies want to use clean needles. So we could make this problem go away simply by making clean needles universally available and taking away the fear of arrest. Now, the first person to figure that out and do something about it on a national scale was that well-known, bleeding heart liberal Margaret Thatcher. And she put in the world's first national needle exchange program, and other countries followed suit: Australia, The Netherlands and few others. And in all of those countries, you can see, not more than four percent of injectors ever became infected with HIV.
Tagad paskatīsimies uz to no politikas veidotāju skatu punkta. Tā ir ļoti vienkārša problēma. Beidzot, prioritātes nostādītas rindā. Mēs iegūstam to, kas ir racionāls sabiedrības veselībai kopumā. Tu gribi, lai cilvēki izmanto tīras adatas un atkarīgie grib izmantot tīras adatas. Un mēs varētu šo problēmu atrisināt, vienkārši padarot jaunas adatas visur pieejamas un atņemot bailes tikt arestētam. Un tagad, pirmā persona, kas to izdomāja un darīja kaut ko šīs lietas labā nacionālā līmenī bija visiem zināmā, sirdi plosošā liberāle Mārgarete Tečere. Un viņa izveidoja pasaules pirmo nacionālo adatu apmaiņas programmu un citas valstis sekoja viņas piemēram – Austrālija, Nīderlande un dažas citas, un visās šajās valstīs jūs varat redzēt ne vairāk kā 4 procenti no intravenozo narkotiku lietotājiem inficējās ar HIV.
Now, places that didn't do this -- New York City for example, Moscow, Jakarta -- we're talking, at its peak, one in two injectors infected with this fatal disease. Now, Margaret Thatcher didn't do this because she has any great love for junkies. She did it because she ran a country that had a national health service. So, if she didn't invest in effective prevention, she was going to have pick up the costs of treatment later on, and obviously those are much higher. So she was making a politically rational decision. Now, if I take out my public health nerd glasses here and look at these data, it seems like a no-brainer, doesn't it? But in this country, where the government apparently does not feel compelled to provide health care for citizens, (Laughter) we've taken a very different approach. So what we've been doing in the United States is reviewing the data -- endlessly reviewing the data. So, these are reviews of hundreds of studies by all the big muckety-mucks of the scientific pantheon in the United States, and these are the studies that show needle programs are effective -- quite a lot of them. Now, the ones that show that needle programs aren't effective -- you think that's one of these annoying dynamic slides and I'm going to press my dongle and the rest of it's going to come up, but no -- that's the whole slide.
Un vietās, kur šo programmu neieviesa, piemēram, Ņujorkā Maskavā, Džakartā, mēs varam novērot, vissliktākajā gadījumā, viens no diviem intravenozo narkotiku lietotājiem inficējās ar šo nāvējošo slimību. Tātad, Mārgarete Tečere to nedarīja, jo viņa izjuta īpašu mīlestību pret atkarīgajiem. Viņa to darīja, jo viņa vadīja valsti, kurā darbojās nacionāla publiskās veselības sistēmas pakalpojumi. Tātad, ja viņa neinvestētu efektīvai prevencijai viņai būtu jāpaceļ izmaksas par ārstēšanu vēlāk un kā zināms tās ir daudz augstākas. Tātad viņa pieņēma politiski racionālu lēmumu. Un tātad, ja es tagad uzlieku savas sabiedrības veselības nūģa brilles un paskatos uz šiem datiem, izskatās pilnīgi saprotami bez piepūles, vai ne? Bet šajā valstī, kur valdība acīmredzot nejūtas atbildīga nodrošināt veselības aprūpi pilsoņiem, mēs esam paņēmuši pavisam savādāku pieeju. Tātad, ko mēs esam darījuši ASV, mēs esam apskatījuši datus, nebeidzami apskatījuši datus. Tātad šeit ir apskati par simtiem pētījumu kurus veikuši visi lielie svarīgie-iedomīgie zinātnieki no ASV zinātnes panteona. un šie pētījumi parāda, ka adatu apmaiņas programmas ir efektīvas, to parāda lielākā daļa pētījumu. Un tās, kas parāda, ka adatu izdales programmas nav efektīvas - un jūs domājat, ka šis ir viens no daudziem kaitinošajiem mainīgajiem slaidiem un es piespiedīšu savu īpašo pogu un pārējā slaida daļa parādīsies, bet nē, tas ir viss slaids.
(Laughter)
(Smiekli)
There is nothing on the other side. So, completely irrational, you would think. Except that, wait a minute, politicians are rational, too, and they're responding to what they think the voters want. So what we see is that voters respond very well to things like this and not quite so well to things like this.
Tur otrā pusē nekā nav. Tik ļoti neracionāli, jūs varbūt domātu, vienīgi, pagaidiet, politiķi taču arī ir racionāli, un viņi reaģē uz to, ko viņuprāt vēlas viņu vēlētāji. Tātad mēs varam redzēt, ka vēlētāji reaģē ļoti labi uz lietām kā šīs. Un ne tik labi uz šādām lietām.
(Laughter)
(Smiekli)
So it becomes quite rational to deny services to injectors. Now let's talk about sex. Are we any more rational about sex? Well, I'm not even going to address the clearly irrational positions of people like the Catholic Church, who think somehow that if you give out condoms, everyone's going to run out and have sex. I don't know if Pope Benedict watches TEDTalks online, but if you do, I've got news for you Benedict -- I carry condoms all the time and I never get laid. (Laughter) (Applause) It's not that easy! Here, maybe you'll have better luck.
Tātad, tas kļūst diezgan racionāli noliegt pakalpojumus intravenozo narkotiku lietotājiem. Tagad parunāsim par seksu Vai mēs esam vairāk racionāli runājot par seksu? Nu, es pat nemēģināšu norādīt uz pilnīgi neracionālām pozīcijām, kuras ieņem cilvēki no Katoļu baznīcas, kuri uzskata, ka kaut kādā veidā, ja tu izdali prezervatīvus, tad visi uzreiz skries un nodarbosies ar seksu. Es nezinu vai Pāvests Benedikts skatās TEDa runas tiešsaistē, bet ja tu skaties, man ir ziņas tev, Pāvest Benedikt. Man ir līdzi prezervatīvi visu laiku, un es nekad nedabūju nokniebties. (Smiekli) Tas nav tik vienkārši. Ņemiet, varbūt jums paveiksies.
(Applause)
(Aplausi)
Okay, seriously, HIV is actually not that easy to transmit sexually. So, it depends on how much virus there is in your blood and in your body fluids. And what we've got is a very, very high level of virus right at the beginning when you're first infected, then you start making antibodies, and then it bumps along at quite low levels for a long time -- 10 or 12 years -- you have spikes if you get another sexually transmitted infection. But basically, nothing much is going on until you start to get symptomatic AIDS, and by that stage, you're not looking great, you're not feeling great, you're not having that much sex.
OK, nopietni, HIV patiesībā nav tik vienkārši pārnest seksuāli. Tātad tas ir atkarīgs no tā, cik daudz vīrusa ir tavās asinīs un tavos ķermeņa šķidrumos. Un tas, kas mums ir ļoti augstas koncentrācijas vīruss pašā sākumā, kad tu tikko esi inficējies un tad tavs ķermenis sāk veidot anti-ķermenīšus, un tad vīruss tevī atrodas diezgan zemā koncentrācijā uz diezgan ilgu laiku, kādus 10 – 12 gadus, tev var rasties problēmas, ja tu dabū kādu citu seksuāli transmisīvo infekciju, bet pamatā, nekas daudz nenotiek, līdz tu sāc izjust simptomātisko AIDS. Un tad esi jau tajā stadijā, kad tu vairs neizskaties labi, kad tu vairs nejūties labi, tev vairs nav tik daudz seksa.
So the sexual transmission of HIV is essentially determined by how many partners you have in these very short spaces of time when you have peak viremia. Now, this makes people crazy because it means that you have to talk about some groups having more sexual partners in shorter spaces of time than other groups, and that's considered stigmatizing. I've always been a bit curious about that because I think stigma is a bad thing, whereas lots of sex is quite a good thing, but we'll leave that be. The truth is that 20 years of very good research have shown us that there are groups that are more likely to turnover large numbers of partners in a short space of time. And those groups are, globally, people who sell sex and their more regular partners. They are gay men on the party scene who have, on average, three times more partners than straight people on the party scene. And they are heterosexuals who come from countries that have traditions of polygamy and relatively high levels of female autonomy, and almost all of those countries are in east or southern Africa. And that is reflected in the epidemic that we have today.
Tātad, HIV seksuālā pārnešana ir, katrā ziņā, ietekmēta no tā cik daudz partneru tev ir. un šajos īsajos laika sprīžos, kad tev ir virēmijas saasinājumi. Tā. Tas padara cilvēkus trakus jo tas nozīmē, ka tev ir jārunā par to, ka dažām grupām ir vairāk seksuālo partneru īsākos laika periodos, nekā citām grupām. un ir uzskatāms par stigmatizējošu. Un tas man vienmēr ir licies interesanti tāpēc, ka es domāju, ka stigma – tas ir slikti, bet savukārt daudz seksa – tas ir diezgan labi. Bet mēs to atstāsim, kā ir. Patiesība ir tāda, ka 20 gadus ilgs, ļoti labs pētījums ir parādījis, ka pastāv grupas, kurām visticamāk, ka būs liels skaits partneru īsā laika periodā un šīs grupas globāli ir cilvēki, kas ir seksuālo pakalpojumu sniedzēji un šo cilvēku visbiežākie partneri, tie ir geju vīrieši ballētāji kuriem vidēji ir trīs reizes vairāk partneru, nekā heteroseksuāliem ballētājiem un tie ir tieši heteroseksuāli, kuri nāk no valstīm, kurās ir poligāmijas tradīcijas. un relatīvi augsta sieviešu vienlīdzība. un gandrīz visas no šīm valstīm atrodas austrumu vai dienvidu Āfrikā. Un tas atsaucas uz epidēmiju, kas notiekš pašlaik.
You can see these horrifying figures from Africa. These are all countries in southern Africa where between one in seven, and one in three of all adults, are infected with HIV. Now, in the rest of the world, we've got basically nothing going on in the general population -- very, very low levels -- but we have extraordinarily high levels of HIV in these other populations who are at highest risk: drug injectors, sex workers and gay men. And you'll note, that's the local data from Los Angeles: 25 percent prevalence among gay men. Of course, you can't get HIV just by having unprotected sex. You can only HIV by having unprotected sex with a positive person.
Jūs varat redzēt, ka šie biedējošie skaitļi no Āfrikas. Tās visas ir valstis dienvid Āfrikā, kur viens no septiņiem un viens no trim no visiem pieaugušajiem ir inficējies ar HIV. Bet, atlikušajā pasaules daļā mums pamatā gandrīz nekas nenotiek vispārējā sabiedrībā, ļoti, ļoti zems HIV inficēšanās līmenis, savukārt, ļoti augsta HIV inficēšanās iespējamība ir tieši citās iedzīvotāju grupās, kuriem ir augstāks risks inficēties, tātad narkotiku lietotāji, seksa pakalpojumu sniedzēji un geju vīrieši. Un jūs pamanīsiet, ka šie ir Losandželosas dati. 25 procentu pārsvars tieši no geju vīriešiem. Protams, tu nevari inficēties, ja tev ir neaizsargāts sekss. Tu vari inficēties ar HIV tikai tad, ja tev ir neaizsargāts sekss ar perosna, kura ir HIV pozitīva
In most of the world, these few prevention failures notwithstanding, we are actually doing quite well these days in commercial sex: condom use rates are between 80 and 100 percent in commercial sex in most countries. And, again, it's because of an alignment of the incentives. What's rational for public health is also rational for individual sex workers because it's really bad for business to have another STI. No one wants it. And, actually, clients don't want to go home with a drip either. So essentially, you're able to achieve quite high rates of condom use in commercial sex.
Lielākajā daļā pasaules, šīs dažas izgāšanās, kas saistītas ar prevenciju nav izturējušas, mūsdienās mums patiesībā veicas diezgan labi tieši komerciālajā seksā. Prezervatīvs tiek lietots 80 līdz 100 procentos gadījumu komerciālajā seksā lielākajā daļa valstu. Un atkal, tas ir tādēļ, ka tiek sarindotas prioritātes. Kas ir racionāli sabiedrības veselības jomā ir racionāli arī individuāliem seksuālo pakalpojumu sniedzējiem tāpēc, ka tas ir ļoti slikti biznesam, ja tev ir citas STI. Neviens to nevēlas. Un patiesībā arī klients nevēlas iet mājās inficējies. Tātad pamatā, mums ir bijusi iespēja sasniegt diezgan augstus procentus prezervatīvu lietotāju skaita ziņā komerciālajā seksā.
But in "intimate" relations it's much more difficult because, with your wife or your boyfriend or someone that you hope might turn into one of those things, we have this illusion of romance and trust and intimacy, and nothing is quite so unromantic as the, "My condom or yours, darling?" question. So in the face of that, you really need quite a strong incentive to use condoms.
Bet „intīmajās” attiecībās tas ir daudz grūtāk, jo ar tavu sievu vai draugu, vai ar kādu, kurš tu ceri, ka kļūs par kādu no šīm personām mums ir šī romantikas ilūzija, un ticība un tuvība. un nekas nav tik neromantisks, kā „tavu vai manu prezervatīvu, mīļum?” jautājums. Tātad, šajā gadījumā, tev nepieciešami diezgan spēcīgi dzinuļi lai lietotu prezervatīvus.
This, for example, this gentleman is called Joseph. He's from Haiti and he has AIDS. And he's probably not having a lot of sex right now, but he is a reminder in the population, of why you might want to be using condoms. This is also in Haiti and is a reminder of why you might want to be having sex, perhaps. Now, funnily enough, this is also Joseph after six months on antiretroviral treatment. Not for nothing do we call it the Lazarus Effect. But it is changing the equation of what's rational in sexual decision-making. So, what we've got -- some people say, "Oh, it doesn't matter very much because, actually, treatment is effective prevention because it lowers your viral load and therefore makes it more difficult to transmit HIV." So, if you look at the viremia thing again, if you do start treatment when you're sick, well, what happens? Your viral load comes down. But compared to what? What happens if you're not on treatment? Well, you die, so your viral load goes to zero. And all of this green stuff here, including the spikes -- which are because you couldn't get to the pharmacy, or you ran out of drugs, or you went on a three day party binge and forgot to take your drugs, or because you've started to get resistance, or whatever -- all of that is virus that wouldn't be out there, except for treatment.
Piemēram. Šo kungu sauc Džozefs. Viņš ir no Haiti un viņam ir AIDS, un visticamāk, ka pašlaik viņam nav pārāk daudz seksa, bet viņš ir kā atgādinājums sabiedrībai, par to, ka tu tomēr vēlies lietot prezervatīvus. Šis arī ir Haiti un šis ir atgādinājums kāpēc, iespējams, tu vispār vēlies nodarboties ar seksu. Un lai cik, tas iespējams, nešķistu smieklīgi – tas arī ir Džozefs pēc sešiem mēnešiem, saņēmis antiretroviālo- pretvīrusa ārstēšanu. Ne bez iemesla mēs to saucam par Lazarus efektu. Bet tas maina vienādojumu par to, kas ir racionāls lēmumu pieņemšanā par seksu. Tātad, mums ir - daži cilvēki, kas saka: „Ak, tas jau īpaši neko nemaina jo, patiesībā, ārstēšana ir ļoti efektīva prevencija. tāpēc, ka tas samazina vīrusa daudzumu tavā ķermenī un tāpēc ir daudz grūtāk nodot HIV tālāk”. Tātad, ja tu atkal paskaties uz virēmiju un ja tu uzsāc ārstēšanu, tad, kad esi inficējies. kas notiek? Vīrusa daudzums tevī samazinās. Bet salīdzinot ar ko? Ar to – kas notiek, ja tu nesaņem ārstēšanu? Nu, tad tu nomirsti, tād tavs vīrusa daudzums nokrīt līdz nullei. Un viss šis zaļais šeit, ieskaitot šīs smailes kas ir tādēļ, ka tu nevarēji saņemt attiecīgos medikamentus vai tev nepietika medikamentu, vai tu bija trīs dienu ballīte un tu aizmirsi par saviem medikamentiem, vai tāpēc, ka tev sākās pretreakcija, vai jebkas cits, viss šis ir vīruss, kas tur nemaz nebūtu, neraugoties uz ārstēšanu.
Now, am I saying, "Oh, well, great prevention strategy. Let's just stop treating people." Of course not, of course not. We need to expand antiretroviral treatment as much as we can. But what I am doing is calling into question those people who say that more treatment is all the prevention we need. That's simply not necessarily true, and I think we can learn a lot from the experience of gay men in rich countries where treatment has been widely available for going on 15 years now. And what we've seen is that, actually, condom use rates, which were very, very high -- the gay community responded very rapidly to HIV, with extremely little help from public health nerds, I would say -- that condom use rate has come down dramatically since treatment for two reasons really: One is the assumption of, "Oh well, if he's infected, he's probably on meds, and his viral load's going to be low, so I'm pretty safe."
Nu, un tāpēc es saku – „ak, lieliska izsargāšanās stratēģija” varbūt pārtrauksim ārstēt cilvēkus? Protams, ka nē. Protams, nē, mums ir jāizplata antiretrovirālā ārstēšana cik daudz vien iespējams. Bet tas ko es daru, ir uzdodu jautājumu par šiem cilvēkiem, kuri saka, ka vairāk ārstēšanas ir arī visa prevencija, kas mums ir nepieciešama Un tas ne pavisam nav patiesība un es domāju, ka mēs varam daudz mācīties no pieredzes, kuru mums rādījuši homoseksuāli vīrieši bagātās valstīs, kurās ārstēšana bijusi plaši pieejama 15 gadu garumā un tas ko mēs esam novērojuši ir, ka patiesībā prezervatīvu izmantošanas biežums kas bija ļoti, ļoti augsts - geju kopiena ļoti ātri reaģēja uz HIV, saņemot ļoti mazu palīdzību no sabiedrības veselības nūģiem, es teiktu, ka prezervatīvu lietošanas biežums ir strauji samazinājies, kopš ārstēšanas pieejamības, galvenokārt, divu iemeslu dēļ. Viens ir pieņēmums, ka „Nu, ja viņš ir inficējies, tad droši vien viņš lieto medikamentus, un vīrusa daudzums viņa ķermenī ir ļoti zems, un es esmu diezgan pasargāts”.
And the other thing is that people are simply not as scared of HIV as they were of AIDS, and rightly so. AIDS was a disfiguring disease that killed you, and HIV is an invisible virus that makes you take a pill every day. And that's boring, but is it as boring as having to use a condom every time you have sex, no matter how drunk you are, no matter how many poppers you've taken, whatever? If we look at the data, we can see that the answer to that question is, mmm.
Un otra lieta ir tāda, ka cilvēki vienkārši pārāk nebaidās no HIV, kā viņi baidījās no AIDS, un pamatoti. AIDS ir kropļojoša slimība, kas tevi nogalināja, bet HIV ir neredzams vīruss, kas tev liek, iedzert pa tabletei dienā Un tas ir garlaicīgi, bet vai tas ir tik garlaicīgi, cik garlaicīgi ir lietot prezervatīvu katru reizi, kad tu nodarbojies ar seksu, vienalga, lai cik tu būtu piedzēries, vienalga cik daudz tu būtu salietojies, vienalga? Ja mēs skatāmies uz datiem, mēs redzam, ka ka atbilde uz šo jautājumu ir nuuuu...
So these are data from Scotland. You see the peak in drug injectors before they started the national needle exchange program. Then it came way down. And both in heterosexuals -- mostly in commercial sex -- and in drug users, you've really got nothing much going on after treatment begins, and that's because of that alignment of incentives that I talked about earlier. But in gay men, you've got quite a dramatic rise starting three or four years after treatment became widely available. This is of new infections.
Tātad šie ir dati no Skotijas. Jūs redzat lielāko inficēšanās daudzumu narkotiku lietotāju starpā, pirms viņi uzsāka adatu apmaiņu programmu nacionālā līmenī. Tad HIV izplatība samazinājās arī heteroseksuālu un galvenokārt komerciālā seksa jomā un narkotiku lietotāju starpā, un nekas īpaši daudz vairs nenotika, kad ārstēšana uzsākās, tas tāpēc, ka mainījās dzinuļi un prioritātes par kuriem es runāju iepriekš. Bet geju vīriešu sakarā, ir diezgan straujš inficēto skaita pieaugums pēdējo trīs – četru gadu laikā pēc tam, ka ārstēšana kļuva plaši pieejama. Tas ir no jaunajiem inficēšanās gadījumiem.
What does that mean? It means that the combined effect of being less worried and having more virus out there in the population -- more people living longer, healthier lives, more likely to be getting laid with HIV -- is outweighing the effects of lower viral load, and that's a very worrisome thing. What does it mean? It means we need to be doing more prevention the more treatment we have.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka kombinētais iespaids no tā, ka esi mazāk satraucies un ka sabiedrībā ir aizvien vairāk vīrusa, cilvēki dzīvo garākas un veselīgākas dzīves, ir lielāka iespējamība nonākt seksuālās attiecībās ar HIV, un tas nomāc vīrusa nelielā daudzuma efektu, un tas liek kļūt ļoti bažīgam. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums ir jānodarbojas tik pat daudz ar prevencijas pasākumiem, kā ar ārstēšanu.
Is that what's happening? No, and I call it the "compassion conundrum." We've talked a lot about compassion the last couple of days, and what's happening really is that people are unable quite to bring themselves to put in good sexual and reproductive health services for sex workers, unable quite to be giving out needles to junkies. But once they've gone from being transgressive people whose behaviors we don't want to condone to being AIDS victims, we come over all compassionate and buy them incredibly expensive drugs for the rest of their lives. It doesn't make any sense from a public health point of view.
Vai tas ir tas, kas notiek? Nē, un es to saucu par līdzjūtības cieto riekstu. Mēs pēdējo dažu dienu laikā, esam daudz runājuši par līdzcietību. Un tas, kas notiek patiesībā, ir tas, ka cilvēki nav spējīgi palīdzēt, lai seksuālo pakalpojumu sniedzējiem būtu pieejami labi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumi nevēlas palīdzēt narkomāniem adatu apmaiņas punktos bet tai brīdī, kad šie cilvēki, kurus uzskatam par likumpārkāpējiem, kuru uzvedībai mēs nevaram piedot, kļūst par AIDS upuriem, mēs kļūstam pavisam līdzjūtīgi un pērkam šiem cilvēkiem neiedomājami dārgas zāles visu viņu atlikušo mūžu. Un tas ir pilnīgi neloģiski no sabiedrības veselības skatu punkta.
I want to give what's very nearly the last word to Ines. Ines is a a transgender hooker on the streets of Jakarta; she's a chick with a dick. Why does she do that job? Well, of course, because she's forced into it because she doesn't have any better option, etc., etc. And if we could just teach her to sew and get her a nice job in a factory, all would be well. This is what factory workers earn in an hour in Indonesia: on average, 20 cents. It varies a bit province to province. I do speak to sex workers, 15,000 of them for this particular slide, and this is what sex workers say they earn in an hour. So it's not a great job, but for a lot of people it really is quite a rational choice. Okay, Ines.
Es gribu savos pēdējos vārdos šeit pastāstīt par Ines. Ines ir transseksuāla ielasmeita Džakartas ielās. Viņa ir dūdiņa ar krāniņu. Kāpēc viņa strādā šo darbu? Nu, protams, tāpēc, ka viņa ir spiesta to darīt tāpēc, ka viņai nav citas iespējas utt. utt. un ja mēs tikai varētu viņai iemācīt šūt un palīdzētu viņai dabūt jauku darbu rūpnīcā, viss būtu labi. Šis ir ko Indonēzijā rūpnīcas strādnieki nopelna stundā, vidēji – 20 centus. Tas var atšķirties dažādās provincēs. Es runāju ar seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, ar 15 000 no viņiem. Tieši šajā slaidā. Un šis ir tas ko viņi saka, ko viņi nopelna stundā. Tātad šis nav lielisks darbs, bet lielai daļai cilvēku tā ir diezgan racionāla izvēle. „Ok, Ines.
We've got the tools, the knowledge and the cash, and commitment to preventing HIV too.
Mums ir instrumenti, zināšanas un nauda, Un arī nodošanās HIV prevencijai.”
Ines: So why is prevalence still rising? It's all politics. When you get to politics, nothing makes sense.
Ines: „Tad kāpēc izplatība joprojām pieaug?” Tā visa ir politika. Kad tu nonāc līdz politikai, nekas vairs nav loģiski.
Elizabeth Pisani: "When you get to politics, nothing makes sense." So, from the point of view of a sex worker, politicians are making no sense. From the point of view of a public health nerd, junkies are doing dumb things. The truth is that everyone has a different rationale. There are as many different ways of being rational as there are human beings on the planet, and that's one of the glories of human existence. But those ways of being rational are not independent of one another, so it's rational for a drug injector to share needles because of a stupid decision that's made by a politician, and it's rational for a politician to make that stupid decision because they're responding to what they think the voters want. But here's the thing: we are the voters. We're not all of them, of course, but TED is a community of opinion leaders. And everyone who's in this room, and everyone who's watching this out there on the web, I think, has a duty to demand of their politicians that we make policy based on scientific evidence and on common sense. It's going to be really hard for us to individually affect what's rational for every Frankie and every Ines out there, but you can at least use your vote to stop politicians doing stupid things that spread HIV.
Elizabete Pizani: „Kad tu nonāc līdz politikai, nekas vairs nav loģiksi.” Tātad no seksuālo pakalpojumu sniedzēja skatu punkta, politiķi nerīkojas loģiski. No sabiedrības veselības nūģa skatu punkta, narkomāni dara muļķīgas lietas. Es ar to domāju, ka katram ir savs atšķirīgais racionālais pamats. Apkārt ir tik daudz veidu, kā būt racionālam, cik daudz ir cilvēku un pasaules, un tas tomēr ir viens no cilvēku pastāvēšanas krāšņumiem. Bet šie veidi kā būt racionālam nav savstarpēji neatkarīgi. Tātad, tas ir racionāli narkotiku lietotājam dalīties ar adatām muļķīga lēmuma dēļ, kuru pieņēmis politiķis, un tas savukārt ir racionāli politiķim pieņemt šo muļķīgo lēmumu tāpēc, ka politiķi reaģē uz to ko viņi domā, ko vēlas viņu vēlētāji. Bet te ir tā lieta: Mēs esam vēlētāji. Mēs, protams, neesam visi vēlētāji, bet TED ir kopiena, kas sastāv no viedokļu līderiem, un katram, kas atrodas šajā telpā un katram, kas šo skatās internetā. Es domāju, ka ir pienākums pieprasīt no saviem politiķiem, ka mēs veidosim politiku, kas balstīta uz zinātniskiem pierādījumiem un veselo saprātu. Tas būs ļoti grūti mums katram individuāli ietekmēt to, kas ir racionāls. par katru Frenkiju un katru Inesi tur ārā. Bet tu vari vismaz izmantot savu balsi, lai apturētu politiķus darīt muļķīgas lietas, kas izplata HIV.
Thank you.
Paldies.
(Applause)
(Aplausi)