The world is changing in some really profound ways, and I worry that investors aren't paying enough attention to some of the biggest drivers of change, especially when it comes to sustainability. And by sustainability, I mean the really juicy things, like environmental and social issues and corporate governance. I think it's reckless to ignore these things, because doing so can jeopardize future long-term returns. And here's something that may surprise you: the balance of power to really influence sustainability rests with institutional investors, the large investors like pension funds, foundations and endowments. I believe that sustainable investing is less complicated than you think, better-performing than you believe, and more important than we can imagine.
Pasaule mainās dažos patiešām pamatīgos veidos, un mani satrauc, ka investori nepievērš gana daudz uzmanības dažiem lielākajiem pārmaiņu dzinuļiem, jo īpaši, ja runa ir par ilgtspēju. Un ar ilgtspēju es domāju tās patiešām aizraujošās lietas kā vides un sociālie jautājumi un korporatīvā pārvaldība. Tās ignorēt, manuprāt, ir pārgalvīgi, jo tā var pakļaut briesmām nākotnes ilgtermiņa ieņēmumus. Un, lūk, kas jūs varbūt pārsteigs: izšķirošā spēja patiešām ietekmēt ilgtspēju atrodas institucionālo investoru, lielo investoru rokās, piemēram, pensiju fondos, fondos un investīciju pārvaldītāju rokās. Es ticu, ka ilgtspējīga investēšana nav tik sarežģīta, kā domājat, tai ir lielāka atdeve, nekā uzskatāt, un tā ir svarīgāka, nekā varam iedomāties.
Let me remind you what we already know. We have a population that's both growing and aging; we have seven billion souls today heading to 10 billion at the end of the century; we consume natural resources faster than they can be replenished; and the emissions that are mainly responsible for climate change just keep increasing. Now clearly, these are environmental and social issues, but that's not all. They're economic issues, and that makes them relevant to risk and return. And they are really complex and they can seem really far off, that the temptation may be to do this: bury our heads in the sand and not think about it. Resist this, if you can. Don't do this at home. (Laughter)
Ļaujiet atgādināt to, ko jau zinām. Iedzīvotāju skaits pasaulē pieaug, un cilvēki noveco; šodien mums ir septiņi miljardi dvēseļu, gadsimta beigās būs 10 miljardi; dabas resursus mēs izmantojam straujāk, nekā tie spēj atjaunoties; un klimata pārmaiņās vainojamo izmešu daudzums turpina pieaugt. Tie, protams, ir vides un sociālie jautājumi, bet ne tikai. Tie ir ekonomikas jautājumi, un tāpēc tie ir svarīgi riskam un ienesīgumam. Tie ir patiešām sarežģīti, un var šķist, ka tie mūs neskar, un var būt kārdinājums rīkoties šādi – iebāzt galvu smiltīs un par to nedomāt. Atturieties, ja spējat! Nemēģiniet to darīt mājās! (Smiekli)
But it makes me wonder if the investment rules of today are fit for purpose tomorrow. We know that investors, when they look at a company and decide whether to invest, they look at financial data, metrics like sales growth, cash flow, market share, valuation -- you know, the really sexy stuff. And these things are fundamental, of course, but they're not enough. Investors should also look at performance metrics in what we call ESG: environment, social and governance. Environment includes energy consumption, water availability, waste and pollution, just making efficient uses of resources. Social includes human capital, things like employee engagement and innovation capacity, as well as supply chain management and labor rights and human rights. And governance relates to the oversight of companies by their boards and investors. See, I told you this is the really juicy stuff. But ESG is the measure of sustainability, and sustainable investing incorporates ESG factors with financial factors into the investment process. It means limiting future risk by minimizing harm to people and planet, and it means providing capital to users who deploy it towards productive and sustainable outcomes.
Taču man tas liek aizdomāties, vai mūsdienu investīciju noteikumi der rītdienas mērķiem. Mēs zinām, ka investori, izvērtējot uzņēmumu un lemjot, vai investēt, pievērš uzmanību finanšu datiem, tādiem rādītājiem kā pārdošanas apjoma pieaugums, naudas plūsma, tirgus daļa, aktīvu vērtējums – nu, tām <i>riktīgi</i> seksīgajām lietiņām. Un tas viss, protams, ir ārkārtīgi būtisks, bet ar to nepietiek. Investoriem jāpievērš uzmanība arī darbības rādītājiem tā sauktajās VSP jomās: vidē, sabiedrībā un pārvaldībā. Vide ietver enerģijas patēriņu, ūdens pieejamību, atkritumus un piesārņojumu, vienkārši resursu efektīvu izmantošanu. Sabiedrība ietver cilvēkkapitālu, darbinieku iesaisti un jaunrades spēju, kā arī piegādes ķēdes vadību, darba un cilvēktiesības. Un pārvaldība attiecas uz valdes un investoru veikto uzņēmuma uzraudzību. Kā jau teicu, patiešām aizraujošas lietas. Taču VSP ir ilgtspējas rādītājs, un ilgtspējīga investēšana procesā ietver gan VSP, gan finanšu faktorus. Tas nozīmē nākotnes risku ierobežošanu, samazinot cilvēkiem un planētai nodarīto ļaunumu, un tas nozīmē sniegt kapitālu lietotājiem, kas to izmanto produktīvu un ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanai.
So if sustainability matters financially today, and all signs indicate more tomorrow, is the private sector paying attention? Well, the really cool thing is that most CEOs are. They started to see sustainability not just as important but crucial to business success. About 80 percent of global CEOs see sustainability as the root to growth in innovation and leading to competitive advantage in their industries. But 93 percent see ESG as the future, or as important to the future of their business. So the views of CEOs are clear. There's tremendous opportunity in sustainability.
Tātad, ja šodien ilgtspēja ir finansiāli svarīga, un viss liecina, ka tā būs vēl svarīgāka nākotnē, vai privātais sektors tai pievērš uzmanību? Patiešām lieliski, ka vairums uzņēmumu vadītāju to dara. Viņi sākuši uztvert ilgtspēju ne tikai kā svarīgu, bet izšķirošu uzņēmuma panākumu faktoru. Ap 80 procentiem uzņēmuma vadītāju visā pasaulē uzskata ilgtspēju par attīstības un jaunrades pamatu, kas viņu nozarēs sniedz konkurences priekšrocības. 93 procenti uzskata VSP par nākotni vai par svarīgu elementu sava uzņēmuma nākotnei. Uzņēmuma vadītāju uzskati tātad ir skaidri. Ilgtspējā ir milzu iespējas.
So how are companies actually leveraging ESG to drive hard business results? One example is near and dear to our hearts. In 2012, State Street migrated 54 applications to the cloud environment, and we retired another 85. We virtualized our operating system environments, and we completed numerous automation projects. Now these initiatives create a more mobile workplace, and they reduce our real estate footprint, and they yield savings of 23 million dollars in operating costs annually, and avoid the emissions of a 100,000 metric tons of carbon. That's the equivalent of taking 21,000 cars off the road. So awesome, right? Another example is Pentair. Pentair is a U.S. industrial conglomerate, and about a decade ago, they sold their core power tools business and reinvested those proceeds in a water business. That's a really big bet. Why did they do that? Well, with apologies to the Home Improvement fans, there's more growth in water than in power tools, and this company has their sights set on what they call "the new New World." That's four billion middle class people demanding food, energy and water.
Kā tad īsti uzņēmumi izmanto VSP „sauso” uzņēmējdarbības rezultātu sasniegšanai? Viens mūsu sirdīm tuvs piemērs. 2012. gadā <i>State Street</i> 54 lietotnes pārnesa uz mākoņvidi un no vēl 85 atteicās. Mēs virtualizējām mūsu operētājsistēmu vides un pabeidzām vairākus automatizācijas projektus. Šīs iniciatīvas rada mobilākas darba vietas, samazina mūsu nekustamā īpašuma vajadzības, ik gadu darbības izmaksās ļauj ietaupīt 23 miljonus dolāru un novērš 100 000 tonnu oglekļa izmešu. Tas ir līdzvērtīgi 21 000 auto izņemšanai no satiksmes. Lieliski, vai ne? Vēl viens piemērs ir <i>Pentair</i>. <i>Pentair</i> ir ASV rūpniecības konglomerāts, un pirms gadiem desmit viņi pārdeva savu elektroinstrumentu pamatbiznesu un gūtos ieņēmumus investēja ūdens nozarē. Tas ir patiešām liels risks. Kāpēc viņi tā darīja? Lai man piedod mājas labiekārtošanas cienītāji, bet ūdenī ir vairāk izaugsmes iespēju nekā elektroinstrumentos, un šis uzņēmums ir noskatījis to, ko paši dēvē par jauno „Jauno pasauli”. Tie ir četri miljardi vidusšķiras pārstāvju, kam vajadzīgs ēdiens, enerģija un ūdens.
Now, you may be asking yourself, are these just isolated cases? I mean, come on, really? Do companies that take sustainability into account really do well financially? The answer that may surprise you is yes. The data shows that stocks with better ESG performance perform just as well as others. In blue, we see the MSCI World. It's an index of large companies from developed markets across the world. And in gold, we see a subset of companies rated as having the best ESG performance. Over three plus years, no performance tradeoff. So that's okay, right? We want more. I want more. In some cases, there may be outperformance from ESG. In blue, we see the performance of the 500 largest global companies, and in gold, we see a subset of companies with best practice in climate change strategy and risk management. Now over almost eight years, they've outperformed by about two thirds. So yes, this is correlation. It's not causation. But it does illustrate that environmental leadership is compatible with good returns.
Jūs, iespējams, sev jautājat, vai šie ir tikai atsevišķi gadījumi. Nopietni? Tik tiešām? Vai uzņēmumiem, kas ņem vērā ilgtspēju, patiešām ir labi finanšu rezultāti? Atbilde, kas, iespējams, jūs pārsteigs, ir jā. Dati liecina, ka to uzņēmumu akcijām, kam ir labāks VSP sniegums, rezultāti ir tikpat labi kā pārējām. Zilā krāsā redzams <i>MSCI World</i> indekss. Indekss ietver lielos uzņēmumus attīstītajos tirgos visā pasaulē. Zeltainā krāsā redzam tādu uzņēmumu apakškopu, kuru VSP sniegums novertēts kā izcils. Vairāk nekā trīs gadu laikā nekādu snieguma kompromisu. Tātad labi, vai ne? Bet mēs gribam vairāk. Es gribu vairāk. Dažos gadījumos VSP sniegums ir pat labāks. Zilā krāsā redzams pasaules 500 lielāko uzņēmumu sniegums un zeltainā – uzņēmumu apakškopa ar labāko klimata pārmaiņu stratēģijas un risku pārvaldības praksi. Gandrīz astoņu gadu laikā tām ir par aptuveni divām trešdaļām labāki rādītāji. Jā, tā ir korelācija, tā nav cēloņsakarība, taču tā parāda, ka izvirzīšanās vadībā vides jomā ir savienojama ar labu peļņu.
So if the returns are the same or better and the planet benefits, wouldn't this be the norm? Are investors, particularly institutional investors, engaged? Well, some are, and a few are really at the vanguard. Hesta. Hesta is a retirement fund for health and community services employees in Australia, with assets of 22 billion [dollars]. They believe that ESG has the potential to impact risks and returns, so incorporating it into the investment process is core to their duty to act in the best interest of fund members, core to their duty. You gotta love the Aussies, right? CalPERS is another example. CalPERS is the pension fund for public employees in California, and with assets of 244 billion [dollars], they are the second largest in the U.S. and the sixth largest in the world. Now, they're moving toward 100 percent sustainable investment by systematically integrated ESG across the entire fund. Why? They believe it's critical to superior long-term returns, full stop. In their own words, "long-term value creation requires the effective management of three forms of capital: financial, human, and physical. This is why we are concerned with ESG."
Ja reiz peļņa ir līdzvērtīga vai labāka un mūsu planēta iegūst, vai tai nevajadzētu būt normai? Vai investori, jo īpaši institucionālie investori, iesaistās? Daži iesaistās, un vēl daži ir patiešām pirmajās rindās. <i>Hesta</i>. <i>Hesta</i> ir pensiju fonds Austrālijas veselības un sociālo iestāžu darbiniekiem, tā aktīvu vērtība ir 22 miljardi dolāru. Viņi uzskata, ka VSP var potenciāli ietekmēt riskus un peļņu, tāpēc VSP iestrādāšana investēšanas procesā ir pamats viņu pienākumam rīkoties fonda dalībnieku interesēs, tas ir viņu pienākuma pamats. Austrāliešus nevar nemīlēt, vai ne? <i>CalPERS</i> ir vēl viens piemērs. <i>CalPERS</i> ir pensiju fonds Kalifornijas valsts iestāžu darbiniekiem. Ar aktīviem 244 miljardi dolāru vērtībā viņi ir otri lielākie ASV un sestie lielākie pasaulē. Šobrīd viņi virzās uz 100% ilgtspējīgām investīcijām, visā fondā sistemātiski integrējot VSP. Kāpēc? Viņi uzskata, ka tā ir neatņemama ilgtermiņa peļņas sastāvdaļa, un punkts. Viņu pašu vārdiem runājot: „ilgtermiņa vērtības radīšana prasa efektīvu trīs veidu kapitāla pārvaldību: finanšu, cilvēkresursu un fiziskā. Tāpēc mums rūp VSP.”
Now, I do speak to a lot of investors as part of my job, and not all of them see it this way. Often I hear, "We are required to maximize returns, so we don't do that here," or, "We don't want to use the portfolio to make policy statements." The one that just really gets under my skin is, "If you want to do something about that, just make money, give the profits to charities." It's eyes rolling, eyes rolling.
Es runāju ar ļoti daudziem investoriem, tā ir daļa no mana darba, un ne visi to redz šādi. Bieži es dzirdu „mums jāpalielina ienākumi, tāpēc mēs ar to šeit nenodarbojamies” vai „mēs nevēlamies izmantot portfeli politiskiem paziņojumiem”. Viens, kas mani patiešām kaitina ir „ja gribat lietas labā ko darīt, vienkārši pelniet naudu un ziedojiet peļņu labdarībai”. Un pārgriež acis.
I mean, let me clarify something right here. Companies and investors are not singularly responsible for the fate of the planet. They don't have indefinite social obligations, and prudent investing and finance theory aren't subordinate to sustainability. They're compatible. So I'm not talking about tradeoffs here. But institutional investors are the x-factor in sustainability. Why do they hold the key? The answer, quite simply, is, they have the money. (Laughter) A lot of it. I mean, a really lot of it. The global stock market is worth 55 trillion dollars. The global bond market, 78 trillion. That's 133 trillion combined. That's eight and a half times the GDP of the U.S. That's the world's largest economy. That's some serious freaking firepower.
(Smiekli) Ļaujiet man šo to paskaidrot tūlīt pat! Uzņēmumi un investori nav vienīgie atbildīgie par šīs planētas likteni. Viņiem nav bezgalīgu sociālu pienākumu un saprātīga investīciju un finanšu teorija nav pakārtota ilgtspējai. Tās ir savstarpēji savienojamas. Tā ka es šeit nerunāju par kompromisiem. Taču institucionālie investori ir ilgtspējas x faktors. Kāpēc tieši viņi? Atbilde ir pavisam vienkārša – viņiem ir nauda. (Smiekli) Daudz naudas. Ļoti daudz naudas. Pasaules akciju tirgus vērtība ir 55 triljoni dolāru. Pasaules obligāciju tirgus – 78 triljoni. Kopā tie ir 133 triljoni – triljoni. Tas ir 8,5 reizes vairāk nekā ASV iekšzemes kopprodukts. Tā ir pasaules lielākā ekonomika. Tas ir viens nopietns ugunsspēks.
So we can reconsider some of these pressing challenges, like fresh water, clean air, feeding 10 billion mouths, if institutional investors integrated ESG into investment. What if they used that firepower to allocate more of their capital to companies working the hardest at solving these challenges or at least not exacerbating them? What if we work and save and invest, only to find that the world we retire into is more stressed and less secure than it is now? What if there isn't enough clean air and fresh water?
Tā ka varam vēlreiz apdomāt dažas no šīm spiedīgajām problēmām, piemēram, tīru ūdeni, tīru gaisu, pārtikas nodrošināšanu 10 miljardiem cilvēku, ja institucionālie investori ieguldījumos iekļautu VSP. Kā būtu, ja viņi šo ugunsspēku izmantotu, lai vairāk sava kapitāla piešķirtu uzņēmumiem, kas strādā viscītīgāk, lai šīs problēmas atrisinātu vai vismaz tās nesaasinātu? Kā būtu, ja mēs strādātu, krātu un ieguldītu, lai pēcāk pensionējoties attaptos pasaulē, kurā būtu vairāk stresa un mazāk drošības nekā tagadējā? Ja nu tajā nebūtu pietiekami daudz tīra gaisa un svaiga ūdens?
Now a fair question might be, what if all this sustainability risk stuff is exaggerated, overstated, it's not urgent, something for virtuous consumers or lifestyle choice? Well, President John F. Kennedy said something about this that is just spot on: "There are risks and costs to a program of action, but they are far less than the long-range risks and costs of comfortable inaction." I can appreciate that there is estimation risk in this, but since this is based on widespread scientific consensus, the odds that it's not completely wrong are better than the odds that our house will burn down or we'll get in a car accident. Well, maybe not if you live in Boston. (Laughter) But my point is that we buy insurance to protect ourselves financially in case those things happen, right? So by investing sustainably we're doing two things. We're creating insurance, reducing the risk to our planet and to our economy, and at the same time, in the short term, we're not sacrificing performance. [Man in comic: "What if it's a big hoax and we create a better world for nothing?"]
Jautājums vietā varētu būt, ko tad, ja visa šī ilgtspējas risku padarīšana ir uzpūsta, pārspīlēta, nebūt ne steidzama, ja nu tas ir kaut kas godprātīgiem patērētājiem vai dzīvesveida izvēle? Prezidents Džons F. Kenedijs par šo ir pateicis kā naglai uz galvas: "Rīcības plānam ir riski un izmaksas, taču tie ir daudz mazāki nekā ērtas bezdarbības ilgtermiņa riski un izmaksas." Es saprotu, ka šeit pastāv aprēķina riski, taču, tā kā tas balstās uz plašu zinātnisko vienprātību, iespējamība, ka gluži nepareizi tas nav, ir lielāka nekā iespējamība, ka nodegs mūsu māja vai ka iekļūsim satiksmes negadījumā. Nu, varbūt Bostonā dzīvojot ne... (Smiekli) Bet ar to vēlos teikt, ka mēs pērkam apdrošināšanu, lai sevi finansiāli pasargātu gadījumos, kad šīs lietas notiek, vai ne? Tāpēc, investējot ilgtspējīgi, mēs paveicam divas lietas. Mēs radām apdrošināšanu, samazinot risku mūsu planētai un ekonomikai, vienlaikus neupurējot sniegumu īstermiņā. ["Ja nu tā ir viena liela blēdība un mēs radīsim labāku pasauli tāpat vien?"]
Good, you like it. I like it too. (Laughter) I like it because it pokes fun at both sides of the climate change issue. I bet you can't guess which side I'm on. But what I really like about it is that it reminds me of something Mark Twain said, which is, "Plan for the future, because that's where you're going to spend the rest of your life."
Labi, jums patīk. Man arī. (Smiekli) Man tā patīk, jo izsmej abas puses klimata pārmaiņu jautājumā. Varu saderēt, ka neuzminēsiet, kurā pusē esmu es. (Smiekli) Taču tas, kas man patiešām tajā patīk, ir atgādinājums par Marka Tvena teikto: "Plāno nākotnei, jo tajā tu pavadīsi savu atlikušo dzīvi."
Thank you.
Paldies.
(Applause)
(Aplausi)