I'm going to tell you a little bit about my TEDxHouston Talk. I woke up the morning after I gave that talk with the worst vulnerability hangover of my life. And I actually didn't leave my house for about three days.
Es jums mazliet pastāstīšu par savu TEDxHouston runu. Nākamajā rītā pēc šīs runas, es pamodos ar šausmīgākajām „ievainojamības paģirām” savā dzīvē. Es veselas trīs dienas vispār neizgāju no mājas.
The first time I left was to meet a friend for lunch. And when I walked in, she was already at the table. I sat down, and she said, "God, you look like hell." I said, "Thanks. I feel really -- I'm not functioning." And she said, "What's going on?" And I said, "I just told 500 people that I became a researcher to avoid vulnerability. And that when being vulnerable emerged from my data, as absolutely essential to whole-hearted living, I told these 500 people that I had a breakdown. I had a slide that said 'Breakdown.' At what point did I think that was a good idea?"
Pirmā reize, kad izgāju, bija uz pusdienām ar draudzeni. Man ierodoties, viņa jau sēdēja pie galdiņa. Es apsēdos, un viņa teica: „Ak Dievs, tu izskaties briesmīgi.” „Paldies. Es tiešām jūtos... Es nejūtos savā ādā." „Kas noticis?”, viņa vaicāja. Es atbildēju: „Es nupat pateicu 500 cilvēkiem, ka kļuvu par pētnieci, lai izvairītos no ievainojamības. Un, ka būšana ievainojamam, pēc mana pētījuma datiem, ir ļoti būtiska pilnvērtīgai dzīvei. Es pateicu tiem 500 cilvēkiem, ka man bija nervu sabrukums. Manā prezentācijā pat bija slaids, uz kura bija rakstīts „Nervu sabrukums” Kurā brīdī es iedomājos, ka tā ir laba doma?”
(Laughter)
(Smiekli)
And she said, "I saw your talk live-streamed. It was not really you. It was a little different than what you usually do. But it was great." And I said, "This can't happen. YouTube, they're putting this thing on YouTube. And we're going to be talking about 600, 700 people."
Un viņa teica: „Es redzēju tavu runu TED tiešajā ēterā. Tā tiešām nebiji tu. Tu biji nedaudz citādāka, nekā parasti. Taču tas bija lieliski." Un es teicu: „Tas nedrīkst notikt. YouTube, viņi izliks to runu YouTube. Un tad jau būs runa par 600, 700 cilvēkiem.”
(Laughter)
(Smiekli)
And she said, "Well, I think it's too late."
Un viņa teica: „Manuprāt, jau ir par vēlu.”
And I said, "Let me ask you something." And she said, "Yeah." I said, "Do you remember when we were in college, really wild and kind of dumb?" She said, "Yeah." I said, "Remember when we'd leave a really bad message on our ex-boyfriend's answering machine? Then we'd have to break into his dorm room and then erase the tape?"
Un es teicu: „Ļauj man tev ko pavaicāt.” „Labi”, viņa atbildēja. „Vai atceries, kad mēs bijam koledžā, un bijām mežonīgas un pastulbas?" „Jā”, viņa atbildēja. Un es teicu: „Atceries, kad mēs atstājām sliktu ziņu mūsu bijušā puiša automātiskajā atbildētājā? Un tad mums nācās ielauzties viņa kopmītnes istabiņā un izdzēst šo ziņu?”
(Laughter)
(Smiekli)
And she goes, "Uh... no."
Viņa atbild: „Ēēē...nē.”
(Laughter)
(Smiekli)
Of course, the only thing I could say at that point was, "Yeah, me neither. Yeah -- me neither."
Protams, ka vienīgā lieta ko tajā brīdī varēju atbildēt, bija „Jā, es arī nē.” Ka es arī neatceros.
And I'm thinking to myself, "Brené, what are you doing? Why did you bring this up? Have you lost your mind? Your sisters would be perfect for this."
Un pie sevis domāju: „Brenē, ko tu dari? Ko tu dari? Kāpēc tu par to ieminējies? Vai tu esi zaudējusi prātu? Tavas māsas būtu ideālas kam tādam.”
(Laughter)
Tad es paskatījos uz viņu un viņa teica:
So I looked back up and she said, "Are you really going to try to break in and steal the video before they put it on YouTube?"
„Tu tiešām grasies ielauzties un nozagt to video, pirms tas tiek izlikts YouTube?”
(Laughter)
Un es teicu: „Es ko tādu sāku apsvērt.”
And I said, "I'm just thinking about it a little bit."
(Smiekli)
(Laughter)
Viņa teica: „Tu esi sliktākais iespējamais ievainojamības paraugs.”
She said, "You're like the worst vulnerability role model ever."
(Smiekli)
(Laughter)
Then I looked at her and I said something that at the time felt a little dramatic, but ended up being more prophetic than dramatic. "If 500 turns into 1,000 or 2,000, my life is over."
Un tad es paskatījos uz viņu un pateicu ko tādu, kas tobrīd šķita mazliet dramatisks, taču pēcāk izrādījās vairāk pravietojošs, nekā dramatisks. Es teicu, „Ja 500 pārvērtīsies par 1000 vai 2000, mana dzīve ir galā.”
(Laughter)
(Smiekli)
I had no contingency plan for four million.
Manos plānos nebija paredzēti četri miljoni.
(Laughter)
(Smiekli)
And my life did end when that happened. And maybe the hardest part about my life ending is that I learned something hard about myself, and that was that, as much as I would be frustrated about not being able to get my work out to the world, there was a part of me that was working very hard to engineer staying small, staying right under the radar. But I want to talk about what I've learned.
Un mana dzīve tiešām beidzās tajā brīdī, kad tas notika. Iespējams, sarežģītākais tajā visā bija tas, ka es uzzināju ko nepatīkamu pati par sevi. Ka, lai arī cik aizkaitināta es nebūtu par nespēju likt pasaulei ieraudzīt manus darbus, daļa no manis ļoti centīgi mēģināja izgudrot veidus, kā palikt nemanāmai, tieši zem redzamības līnijas. Bet es vēlos runāt par to, ko esmu iemācījusies.
There's two things that I've learned in the last year. The first is: vulnerability is not weakness. And that myth is profoundly dangerous. Let me ask you honestly -- and I'll give you this warning, I'm trained as a therapist, so I can out-wait you uncomfortably -- so if you could just raise your hand that would be awesome -- how many of you honestly, when you're thinking about doing or saying something vulnerable think, "God, vulnerability is weakness." How many of you think of vulnerability and weakness synonymously? The majority of people. Now let me ask you this question: This past week at TED, how many of you, when you saw vulnerability up here, thought it was pure courage? Vulnerability is not weakness. I define vulnerability as emotional risk, exposure, uncertainty. It fuels our daily lives. And I've come to the belief -- this is my 12th year doing this research -- that vulnerability is our most accurate measurement of courage -- to be vulnerable, to let ourselves be seen, to be honest.
Ir divas lietas, ko esmu iemācījusies pagājušā gada laikā. Pirmkārt, ievainojamība nav vājuma pazīme. Šis mīts ir ļoti bīstams. Ļaujiet man jums pajautāt, es jūs iepriekš brīdinu, es esmu mācīta terapeite, un varu pacietīgi gaidīt atbildi, tāpēc, ja jūs vienkārši paceltu roku, tas būtu brīnišķīgi - cik daudzi no jums, godīgi, kad jūs domājat izdarīt vai pateikt kaut ko, kas jūs padara ievainojamus, domā, „Ak Dievs, ievainojamība ir vājums. Vai šis ir vājums?” Cik daudzi no jums domā par ievainojamību un vājumu kā sinonīmiem? Lielākā daļa. Ļaujiet man uzdot jums šādu jautājumu: Pagājušās nedēļas TED, cik daudzi no Jums, kad redzēja ievainojamību šeit uz skatuves, domāja, ka tā bija vienkārši drosme? Ievainojamība nav vājums. Es definēju ievainojamību kā emocionālu risku, atklāšanos, nedrošību. Tā ir daļa no mūsu ikdienas dzīves. Pēc 12 pētījuma gadiem esmu sākusi ticēt, ka ievainojamība ir visprecīzākā mērvienība tam, cik drosmīgi esam būt ievainojamam, ļaut sev būt redzamiem, būt atklātiem.
One of the weird things that's happened is, after the TED explosion, I got a lot of offers to speak all over the country -- everyone from schools and parent meetings to Fortune 500 companies. And so many of the calls went like this, "Dr. Brown, we loved your TED talk. We'd like you to come in and speak. We'd appreciate it if you wouldn't mention vulnerability or shame."
Viena no dīvainām lietām, kas notika pēc TED eksplozijas, bija tāda, ka es saņēmu piedāvājumus uzstāties no visām valsts malām - sākot ar skolām un vecāku sapulcēm, beidzot ar „Fortune 500” kompānijām. Daudzi zvani bija aptuveni šādi: „Sveiki, Doktore Brauna. Mums ļoti patika jūsu TEDTalk. Mēs priecātos, ja jūs varētu uzstāties pie mums. Mēs augstu novērtētu, ja jūs nepieminētu ievainojamību vai kaunu.”
(Laughter)
(Smiekli)
What would you like for me to talk about? There's three big answers. This is mostly, to be honest with you, from the business sector: innovation, creativity and change.
Par ko jūs vēlētos lai runāju? Bija trīs galvenās atbildes. Lai būtu pavisam godīgi, galvenokārt no biznesa sektora: Inovācijas, radošums
(Laughter)
un pārmaiņas.
So let me go on the record and say, vulnerability is the birthplace of innovation, creativity and change.
Ļaujiet man pavisam oficiāli teikt, ka ievainojamība ir vieta, kur dzimst inovācijas, radošums un pārmaiņas.
(Applause)
(Aplausi)
To create is to make something that has never existed before. There's nothing more vulnerable than that. Adaptability to change is all about vulnerability.
Radīt nozīmē izveidot ko tādu, kas iepriekš nav bijis. Nav nekā ievainojamāka par to. Piemērošanās pārmaiņām ir cieši saistīta ar ievainojamību.
The second thing, in addition to really finally understanding the relationship between vulnerability and courage, the second thing I learned, is this: We have to talk about shame. And I'm going to be really honest with you. When I became a "vulnerability researcher" and that became the focus because of the TED talk -- and I'm not kidding.
Otrā lieta, papildus izpratnei par saikni starp ievainojamību un drosmi, es arī uzzināju, lūk, ko: Mums ir jārunā par kaunu. Es būšu pret jums pilnīgi godīga. Kad es kļuvu par "ievainojamības pētnieci" un tas kļuva par galveno fokusu pateicoties TEDTalk - es nejokoju.
I'll give you an example. About three months ago, I was in a sporting goods store buying goggles and shin guards and all the things that parents buy at the sporting goods store. About from a hundred feet away, this is what I hear: "Vulnerability TED! Vulnerability TED!"
Minēšu piemēru. Pirms aptuveni trim mēnešiem, es biju sporta preču veikalā, pērkot aizsargbrilles un stilbsargus, un dažādas citas lietas, kuras vecāki pērk sporta preču veikalos. No aptuveni 30 metru attāluma es dzirdu: "Ievainojamības TED! Ievainojamības TED! "
(Laughter)
(Smiekli)
(Laughter ends)
I'm a fifth-generation Texan. Our family motto is "Lock and load." I am not a natural vulnerability researcher. So I'm like, just keep walking, she's on my six.
Es esmu teksasiete piektajā paaudzē. Mūsu ģimenes moto ir "Vienmēr gatavs." Būt par ievainojamības pētnieci man nav ierasta lieta. Tad nu es turpinu iet, neatskatoties.
(Laughter)
(Smiekli)
And then I hear, "Vulnerability TED!" I turn around, I go, "Hi." She's right here and she said, "You're the shame researcher who had the breakdown."
Un tad es dzirdu "Ievainojamības TED!" Es apgriežos un saku "Sveiki!" Viņa ir man tepat blakus un saka: „Jūs esat tā kauna pētniece, kurai bija nervu sabrukums.”
(Laughter)
(Smiekli)
At this point, parents are, like, pulling their children close.
Šajā brīdī vecāki tuvāk pievelk savus bērnus.
(Laughter)
"Novēršas."
"Look away." And I'm so worn out at this point in my life, I look at her and I actually say, "It was a fricking spiritual awakening."
Un šajā brīdī es sajutos tik nogurusi. Es paskatījos uz viņu un teicu, "Tā bija nolādēta garīga atklāsme."
(Laughter)
(Smiekli)
(Applause)
(Aplausi)
And she looks back and does this, "I know."
Un viņa paskatās atpakaļ un izdara šādi [piemiedz ar aci] un saka, "es zinu."
(Laughter)
Un tad viņa teica:
And she said, "We watched your TED talk in my book club. Then we read your book and we renamed ourselves 'The Breakdown Babes.'"
"Mēs noskatījāmies tavu TEDTalk mūsu grāmatu klubā. Tad izlasījām tavu grāmatu un nomainījām nosaukumu uz „Sabrukuma meičas”
(Laughter)
Un viņa teica: „Mūsu sauklis ir:
And she said, "Our tagline is: 'We're falling apart and it feels fantastic.'"
„Mēs brūkam kopā un sajūta ir brīnišķīga.”
(Laughter)
(Smiekli)
You can only imagine what it's like for me in a faculty meeting.
Jūs varat tikai mēģināt iedomāties,
(Sighs)
kā es jūtos fakultātes sanāksmēs.
So when I became Vulnerability TED, like an action figure -- Like Ninja Barbie, but I'm Vulnerability TED -- I thought, I'm going to leave that shame stuff behind, because I spent six years studying shame before I started writing and talking about vulnerability. And I thought, thank God, because shame is this horrible topic, no one wants to talk about it. It's the best way to shut people down on an airplane. "What do you do?" "I study shame." "Oh."
Tātad, kad es kļuvu par Ievainojamības TED, kā filmu varonis, piemēram Barbija-Nindzja, bet es esmu Ievainojamības TED - es domāju, ka atstāšu visas tās „kauna lietas” pagātnē, tāpēc, ka es pavadīju 6 gadus pētot kaunu, pirms es tā īsti iesāku rakstīt un runāt par ievainojamību. Un es nodomāju, paldies Dievam, tāpēc, ka kauns ir šausmīga tēma, neviens par to negrib runāt. Tas ir labākais veids kā izvairīties no sarunām lidmašīnā. „Ar ko jūs nodarbojaties?” „Es pētu kaunu.” „Ā...”
(Laughter)
(Smiekli)
And I see you.
Un es jūs redzu.
(Laughter)
(Smiekli)
But in surviving this last year, I was reminded of a cardinal rule -- not a research rule, but a moral imperative from my upbringing -- "you've got to dance with the one who brung ya". And I did not learn about vulnerability and courage and creativity and innovation from studying vulnerability. I learned about these things from studying shame. And so I want to walk you in to shame. Jungian analysts call shame the swampland of the soul. And we're going to walk in. And the purpose is not to walk in and construct a home and live there. It is to put on some galoshes -- and walk through and find our way around. Here's why.
Taču izdzīvojot šo pagājušo gadu, man tika atgādināts pamatlikums — ne pētījumu likums, bet morāles likums no manas jaunības — ka ir jādejo ar to, kurš tevi ir uz dejām atvedis. Un es neiemācījos par ievainojamību, drosmi, radošumu un inovācijām pētot ievainojamību. Es iemācījos par šīm lietām, pētot kaunu. Tagad es vēlos Jūs visus ievadīt tēmā par kaunu. Junga analītiķi kaunu sauc par dvēseles purvu. Mēs bridīsim tajā iekšā. Mērķis ir ne tikai tur iebrist, bet arī uzcelt māju un apmesties uz dzīvi. Tas ir, uzvilkt galošas un izbrist cauri, lai atrastu ceļu apkārt. Lūk, kādēļ.
We heard the most compelling call ever to have a conversation in this country, and I think globally, around race, right? Yes? We heard that. Yes? Cannot have that conversation without shame. Because you cannot talk about race without talking about privilege. And when people start talking about privilege, they get paralyzed by shame. We heard a brilliant simple solution to not killing people in surgery, which is, have a checklist. You can't fix that problem without addressing shame, because when they teach those folks how to suture, they also teach them how to stitch their self-worth to being all-powerful. And all-powerful folks don't need checklists.
Nesen izveidojusies situācija [atsaucas uz apšaudi martā] šajā valstī, bija nozīmīgs sauciens uz sarunu, un globāli domājot, par rasu tēmu, pareizi? Jā? Mēs to dzirdējām. Jā? Mēs nevaram par to runāt bez kauna, tāpēc, ka nav iespējams runāt par rasēm, bez runāšanas par privilēgijām. Un, kad cilvēki sāk runāt par privilēģijām, viņi sastingst aiz kauna. Mēs esam dzirdējuši par lielisku risinājumu, kā nenogalināt cilvēkus operāciju laikā, proti, veidot sarakstu. Jūs nevarat risināt šo problēmu bez kauna pieminēšanas, jo, kad jaunajiem tiks mācīts, kā uzlikt šuves, viņiem tiek mācīts arī kā likt šuves savam pašvērtējumam, kā būt visu varošiem. Un visu varošajiem nav vajadzīgi saraksti.
And I had to write down the name of this TED Fellow so I didn't mess it up here. Myshkin Ingawale, I hope I did right by you.
Man bija jāpieraksta šī TED biedra vārds, lai es kaut ko nesajauktu. Miškins Ingavle. Cerams, ka izdevās pareizi.
(Applause)
(Aplausi)
I saw the TED Fellows my first day here. And he got up and he explained how he was driven to create some technology to help test for anemia, because people were dying unnecessarily. And he said, "I saw this need. So you know what I did? I made it." And everybody just burst into applause, and they were like "Yes!" And he said, "And it didn't work.
Es viņu redzēju savā pirmajā dienā šeit. Viņš skaidroja kā jutis vajadzību radīt tehnoloģiju, kas palīdzētu noteikt mazasinību, tādēļ, ka nevajadzīgi mira cilvēki. Viņš teica: "Es redzēju šo nepieciešamību. Un vai Jūs zināt ko es darīju? Es to izveidoju." Un zāli pāršalca aplausu vētra. "Jā!" Un tad viņš teica: "Taču tas nestrādāja.
(Laughter)
Un tad es to izveidoju vēl 32 reizes,
And then I made it 32 more times, and then it worked."
un beidzot tas darbojās."
You know what the big secret about TED is? I can't wait to tell people this. I guess I'm doing it right now.
Jūs zināt kāds ir TED lielākais noslēpums? Degu nepacietībā šo pateikt cilvēkiem. Es laikam darīšu to tagad.
(Laughter)
(Smiekli)
This is like the failure conference.
Šī ir kā neveiksmju konference.
(Laughter)
Nē, tiešām.
No, it is.
(Aplausi)
(Applause)
Jūs zināt, kāpēc šī vieta ir brīnišķīga?
You know why this place is amazing? Because very few people here are afraid to fail. And no one who gets on the stage, so far that I've seen, has not failed. I've failed miserably, many times. I don't think the world understands that, because of shame.
Tāpēc, ka šeit pavisam nedaudz cilvēku baidās no neveiksmes. Un neviens no visiem tiem, ko es līdz šim esmu redzējusi, nav cietis neveiksmi. Es daudzas reizes esmu pilnībā izgāzusies, taču, šķiet, ka pasaule to nesaprot, kauna dēļ.
There's a great quote that saved me this past year by Theodore Roosevelt. A lot of people refer to it as the "Man in the Arena" quote. And it goes like this: "It is not the critic who counts. It is not the man who sits and points out how the doer of deeds could have done things better and how he falls and stumbles. The credit goes to the man in the arena whose face is marred with dust and blood and sweat. But when he's in the arena, at best, he wins, and at worst, he loses, but when he fails, when he loses, he does so daring greatly."
Ir lielisks Teodora Rūzvelta citāts, kurš mani glābis pagājušā gada laikā. Daudz ļaužu atsaucas uz to kā "Cilvēka arēnā" citātu. Tas skan šādi: "Ne jau kritiķim ir nozīme. Ne tam cilvēkam, kurš sēž un rāda ar pirkstu, kā darītājs būtu varējis izdarīt lietas labāk, un kā viņš klūp un krīt. Nozīme ir cilvēkam arēnā, kura seja ir nosmērēta ar putekļiem, sviedriem un asinīm. Bet kad viņš ir arēnā savā labākajā formā, viņš uzvar, sliktākā — zaudē, taču pat tad, kad viņš zaudē, viņš to ir uzdrīkstējies."
And that's what this conference, to me, is about. Life is about daring greatly, about being in the arena. When you walk up to that arena and you put your hand on the door, and you think, "I'm going in and I'm going to try this," shame is the gremlin who says, "Uh, uh. You're not good enough. You never finished that MBA. Your wife left you. I know your dad really wasn't in Luxembourg, he was in Sing Sing. I know those things that happened to you growing up. I know you don't think that you're pretty, smart, talented or powerful enough. I know your dad never paid attention, even when you made CFO." Shame is that thing.
Un man, tas ir tas, par ko ir šī konference un dzīve — par uzdrīkstēšanos, par būšanu arēnā. Kad Jūs pieejat pie arēnas, uzliekat roku uz durvju klinķa un domājat, "Es iešu iekšā un meģināšu," kauns ir tas gremlins, kurš saka, "Nē, nē. Tu neesi gana labs. Tu nesaņēmi maģistra grādu. Tava sieva tevi pameta. Es zinu, ka tavs tēvs patiesībā nebija Luksemburgā, bet gan Singsingas cietumā. Es zinu, kāda tev bija bērnība. Es zinu, ka Tu domā ka neesi gana izskatīgs, gudrs, talantīgs un spēcīgs. Es zinu, ka Tavs tēvs nekad nepievērsa Tev uzmanību, pat tad, kad kļuvi par finansu direktoru." Kauns ir tā lieta.
And if we can quiet it down and walk in and say, "I'm going to do this," we look up and the critic that we see pointing and laughing, 99 percent of the time is who? Us. Shame drives two big tapes -- "never good enough" -- and, if you can talk it out of that one, "who do you think you are?" The thing to understand about shame is, it's not guilt. Shame is a focus on self, guilt is a focus on behavior. Shame is "I am bad." Guilt is "I did something bad." How many of you, if you did something that was hurtful to me, would be willing to say, "I'm sorry. I made a mistake?" How many of you would be willing to say that? Guilt: I'm sorry. I made a mistake. Shame: I'm sorry. I am a mistake.
Un, ja mēs varam to apklusināt, iet iekšā arēnā, un teikt, "Es to izdarīšu," mēs paskatāmies augšup uz to kritiķi, ko redzam rādot ar pirkstu un smejoties. Un 99% gadījumu kurš tas ir? Mēs paši. Kauns spēlē divas lielas „plates” — „ne gana labs,” un, ja jūs varat apklusināt to, tad „ko tu no sevis iedomājies?” Ir jāsaprot, ka kauns nav tas pats, kas vainas sajūta. Kauns ir ar koncentrēšanās uz sevi, vainas sajūta koncentrējas uz uzvedību. Kauns ir „Es esmu slikts.” Vaina ir „Es izdarīju kaut ko sliktu.” Cik daudzi no jums, ja būtu nodarījuši man pāri, būtu ar mieru teikt, „Piedod, es kļūdījos?” Cik daudzi no Jums vēlētos šādi teikt? Vaina: „Piedod. Es kļūdījos.” Kauns: Piedodiet. Es esmu kļūda.
There's a huge difference between shame and guilt. And here's what you need to know. Shame is highly, highly correlated with addiction, depression, violence, aggression, bullying, suicide, eating disorders. And here's what you even need to know more. Guilt, inversely correlated with those things. The ability to hold something we've done or failed to do up against who we want to be is incredibly adaptive. It's uncomfortable, but it's adaptive.
Ir milzīga atšķirība starp kaunu un vainu. Jums jāzina šāda lieta. Kauns ir cieši saistīts ar atkarībām, nomāktību, vardarbību, agresiju, iebiedēšanu, pašnāvībām, ēšanas traucējumiem. Un šo Jums vajadzētu zināt vēl jo vairāk. Vainas sajūtai ir apgriezti saistīta ar šīm lietām. Spēja turēt kaut ko, ko esam izdarījuši vai neesam spējuši izdarīt, pret to, kas vēlamies būt, neticami labi pielāgojas. Šī sajūta ir nepatīkama, taču tā labi pielāgojas.
The other thing you need to know about shame is it's absolutely organized by gender. If shame washes over me and washes over Chris, it's going to feel the same. Everyone sitting in here knows the warm wash of shame. We're pretty sure that the only people who don't experience shame are people who have no capacity for connection or empathy. Which means, yes, I have a little shame; no, I'm a sociopath. So I would opt for, yes, you have a little shame. Shame feels the same for men and women, but it's organized by gender.
Vēl viena lieta, kas jums jāzina par kaunu ir tas, ka tam ir dalījums pa dzimumiem. Ja kauns pāršalc mani un Krisu, sajūta būs tāda pati. Visi šeit sēdošie zina šo kauna sajūtu. Mēs esam visai pārliecināti, ka vienīgie cilvēki, kuri nezin kauna sajūtu, ir cilvēki, kuriem nav spēju uz empātiju un saiknes ar citiem veidošanu. Kas nozīmē, jā, man ir mazliet kauna; nē, es esmu sociopāts. Es noteikti izvēlētos, jā, jums ir mazliet kauna. Kauna sajūta pati par sevi ir vienāda vīriešiem un sievietēm, taču tā ir sadalīta pa dzimumiem.
For women, the best example I can give you is Enjoli, the commercial. "I can put the wash on the line, pack the lunches, hand out the kisses and be at work at five to nine. I can bring home the bacon, fry it up in the pan and never let you forget you're a man." For women, shame is, do it all, do it perfectly and never let them see you sweat. I don't know how much perfume that commercial sold, but I guarantee you, it moved a lot of antidepressants and anti-anxiety meds.
Sievietēm, labākais piemērs, ko varu minēt ir Enjoli reklāma: „Es varu izkārt veļu uz auklas, sapakot pusdienas, visus sabučot un būt darbā no deviņiem līdz pieciem. Es varu atnest mājās speķi, uzcept to uz pannas, un likt tev nekad neaizmirst, ka esi vīrietis." Sievietēm, kauns nozīmē izdarīt visu, izdarīt to ideāli, un nekad neļaut nevienam redzēt, ka tas prasa mazāko piepūli. Es nezinu cik daudz smaržu šī reklāma pārdeva, taču es varu garantēt, ka tā palīdzēja pārdot daudz antidepresantu un nomierinošu līdzekļu.
(Laughter)
(Smiekli)
Shame, for women, is this web of unobtainable, conflicting, competing expectations about who we're supposed to be. And it's a straight-jacket.
Kauns sievietēm ir nesasniedzamu, konfliktējošu un konkurējošu gaidu tīkls, par to, kam mums būtu jābūt. Un tas ir „trako krekls.”
For men, shame is not a bunch of competing, conflicting expectations. Shame is one, do not be perceived as what? Weak. I did not interview men for the first four years of my study. It wasn't until a man looked at me after a book signing, and said, "I love what say about shame, I'm curious why you didn't mention men." And I said, "I don't study men." And he said, "That's convenient."
Vīriešiem kauns nav kaudze konfliktējošu, konkurējošu emociju. Kauns ir viens, netikt uztvertam kā kādam? Vājam. Pirmajos savos pētījuma gados es neintervēju vīriešus. Un tas nenotika līdz tam laikam, kamēr vienā dienā pēc grāmatas parakstīšanas, viens vīrietis uz mani paskatījās un teica: „Man patīk tas, ko jūs sakāt par kaunu, taču es gribētu zināt, kāpēc jūs nepieminat vīriešus.” „Es nepētu vīriešus,” es atbildēju. „Tas gan ir ērti,” viņš teica.
(Laughter)
(Smiekli)
And I said, "Why?" And he said, "Because you say to reach out, tell our story, be vulnerable. But you see those books you just signed for my wife and my three daughters?" I said, "Yeah." "They'd rather me die on top of my white horse than watch me fall down. When we reach out and be vulnerable, we get the shit beat out of us. And don't tell me it's from the guys and the coaches and the dads. Because the women in my life are harder on me than anyone else."
"Kāpēc?" es vaicāju. Un viņš teica: "Jo Jūs aicinat mūs atklāties, stāstīt savu stāstu, būt ievainojamiem. Taču vai tās trīs grāmatas, ko nupat parakstījāt manai sievai un trīs meitām?" „Jā,” es teicu. Viņas labprātāk redzētu mani nomirstam, sēžot baltā zirga mugurā, nekā redzētu mani no tā nokrītam. Kad mēs atklājamies un esam ievainojami, mums pamatīgi sadod pa galvu. Un nesakiet man, ka tas ir no vīriešiem, treneriem un tēviem, tāpēc, ka manas dzīves sievietes pret mani ir prasīgākas kā jebkurš cits."
So I started interviewing men and asking questions. And what I learned is this: You show me a woman who can actually sit with a man in real vulnerability and fear, I'll show you a woman who's done incredible work. You show me a man who can sit with a woman who's just had it, she can't do it all anymore, and his first response is not, "I unloaded the dishwasher!"
Tā nu es sāku intervēt vīriešus un uzdot jautājumus. Lūk, ko es uzzināju: Parādiet man sievieti, kura būs kopā ar nepārtrauktu ievainojamības un baiļu pārņemtu vīrieti. un es jums parādīšu sievieti, kura ir paveikusi neticamu darbu. Parādiet man vīrieti, kurš var būt kopā ar sievieti brīdī, kad viņas mērs ir pilns, kad viņa vairs nevar izturēt, un viņa pirmā reakcija nav, „Es iztukšoju trauku mazgājamo mašīnu,”
(Laughter)
tā vietā viņš patiešām klausās,
But he really listens -- because that's all we need -- I'll show you a guy who's done a lot of work.
tāpēc, ka tas ir tas, kas mums patiešām ir vajadzīgs. Es jums parādīšu vīrieti, kurš ir paveicis lielu darbu.
Shame is an epidemic in our culture. And to get out from underneath it -- to find our way back to each other, we have to understand how it affects us and how it affects the way we're parenting, the way we're working, the way we're looking at each other. Very quickly, some research by Mahalik at Boston College. He asked, what do women need to do to conform to female norms? The top answers in this country: nice, thin, modest and use all available resources for appearance.
Kauns ir epidēmija mūsu kultūrā. Un, lai tiktu no tā ārā, lai atrastu ceļu atpakaļ vienam pie otra, mums ir jāsaprot, kā tas mūs ietekmē, un, kā tas ietekmē to, kādi esam vecāki, kā strādājam, kā skatāmies viens uz otru. Ļoti īsi, Mahalika, no Bostonas koledžas, pētījums. Viņš jautāja, ko sievietēm ir jādara, lai atbilstu "sievietes normām?" Izplatītākās atbildes valstī: jauka, tieva, pieticīga un izmanto visus iespējamos resursus ārienei.
(Laughter)
Kad viņš jautāja par vīriešiem,
When he asked about men, what do men in this country need to do to conform with male norms, the answers were: always show emotional control, work is first, pursue status and violence.
ko vīriešiem šajā valstī jādara, lai atbilstu „vīrieša normām,” un atbildes bija: vienmēr valdīt pār emocijām, darbs pirmajā vietā, tiekties pēc varas un spēka. Ja mēs gribam atrast ceļu atpakaļ viens pie otra,
If we're going to find our way back to each other, we have to understand and know empathy, because empathy's the antidote to shame. If you put shame in a Petri dish, it needs three things to grow exponentially: secrecy, silence and judgment. If you put the same amount in a Petri dish and douse it with empathy, it can't survive. The two most powerful words when we're in struggle: me too.
mums ir jāsaprot un jāiepazīst empātija, tādēļ, ka empātija ir pretinde kaunam. Ja jūs ieliekat kaunu Petri trauciņā, tam ir vajadzīgas trīs lietas lai augtu eksponenciāli: slepenība, klusums un tiesāšana. Ja jūs ieliekat to pašu daudzumu kauna Petri trauciņā un aplaistat to ar empātiju, tas nevar izdzīvot. Divi visspēcīgākie vārdi, kad mēs esam grūtībās: es arī.
And so I'll leave you with this thought. If we're going to find our way back to each other, vulnerability is going to be that path. And I know it's seductive to stand outside the arena, because I think I did it my whole life, and think to myself, I'm going to go in there and kick some ass when I'm bulletproof and when I'm perfect. And that is seductive. But the truth is, that never happens. And even if you got as perfect as you could and as bulletproof as you could possibly muster when you got in there, that's not what we want to see. We want you to go in. We want to be with you and across from you. And we just want, for ourselves and the people we care about and the people we work with, to dare greatly.
Es jūs atstāšu ar šo domu. Ja mēs gribam atrast ceļu atpakaļ viens pie otra, ievainojamība būs tā taka. Es zinu, ka stāvēt ārpus arēnas ir vilinoši, jo šķiet, ka esmu to darījusi visu savu dzīvi, un saku sev, ka es iešu tur iekšā un sadošu visiem pa pēcpusi tad, kad būšu ložu necaurlaidīga un ideāla. Tas ir vilinoši. Taču patiesība ir tāda, ka tas nekad nenotiks. Pat ja jūs kļūtu tik perfekti cik vien varat, un pēc iespējas ložu necaurlaidīgāki, kad jūs ieiesit tur iekšā, tas nav tas, ko mēs vēlamies redzēt. Mēs gribam, lai ejat iekšā. Mēs gribam būt ar jums un pretī jums. Mēs vienkārši gribam, sev un to cilvēku dēļ, kuri nav mums vienaldzīgi, cilvēkiem, ar kuriem kopā strādājam dēļ, uzdrīkstēties.
So thank you all very much. I really appreciate it.
Liels paldies visiem. Es to ļoti novērtēju.
(Applause)
(Aplausi)