Light, bright, and cheerful. It's some of the most familiar of all early 18th century music. It's been featured in uncounted films and television commercials, but what is it and why does it sound that way?
Viegls, spilgts un līksms. Tas ir viens no viszināmākajiem agrīnās 18. gadsimta mūzikas skaņdarbiem. Tas skanējis neskaitāmās filmās un televīzijas reklāmās, bet kas tas ir un kāpēc tas tā skan?
This is the opening of "Spring" from "The Four Seasons," by Italian composer Antonio Vivaldi. "The Four Seasons" are famous in part because they are a delight to the ear. However, even more notable is the fact that they have stories to tell. At the time of their publication in Amsterdam in 1725, they were accompanied by poems describing exactly what feature of that season Vivaldi intended to capture in musical terms. In providing specific plot content for instrumental music, Vivaldi was generations ahead of his time.
Šis ir sākums itāļu komponista Antonio Vivaldi „Četru gadalaiku” skaņdarbam „Pavasaris”. „Četri gadalaiki” ir slaveni, daļēji tāpēc ka ir bauda ausīm. Tomēr vēl ievērojamāks ir fakts, ka tiem stāstāmi stāsti. To publicēšanas laikā Amsterdamā 1725. gadā tos pavadīja dzejoļi, aprakstot, kuru tieši gadalaika iezīmi Vivaldi muzikālā ziņā bija iecerējis iemūžināt. Sniedzot instrumentālajai mūzikai konkrētu notikumu izklāstu, Vivaldi bija vairākas paaudzes priekšā savam laikam. Ja kāds dzejoļus lasītu, vienlaikus dzirdot mūziku,
If one were to read the poems simultaneously to hearing the music, one would find the poetic scenes synchronizing nicely with the musical imagery. We are told that the birds welcome spring with happy song, and here they are doing exactly that. Soon, however, a thunderstorm breaks out. Not only is there musical thunder and lightning, there are also more birds, wet, frightened, and unhappy.
viņš atklātu, ka dzejiskās ainas labi saskan ar muzikālo tēlainību. Mums teikts, ka putni ar līksmu dziesmu sveic pavasari, un te tie tieši to arī dara. Taču drīz sāk plosīties pērkona negaiss. Tajā ir ne vien muzikāls pērkons un zibens, bet vēl citi putni, slapji, nobijušies un nelaimīgi. „Vasarā” ūbele itāliski dzied savu vārdu „torturella”,
In "Summer," the turtle dove sings her name "tortorella" in Italian, before a hail storm flattens the fields. "Autumn" brings eager hunters dashing out in pursuit of their prey.
līdz vētras krusa nolīdzina laukus. Ar „Rudeni” ierodas dedzīgi mednieki, dzenoties pakaļ medījumam. „Ziemas” koncerts sākas ar zobu klaboņu aukstumā,
The "Winter" concerto begins with teeth chattering in the cold before one takes refuge by a crackling fire. Then it's back out into the storm where there'll be slips and falls on the ice. In these first weeks of winter, the old year is coming to a close, and so does Vivaldi's musical exploration of the seasons.
līdz tiek rasts patvērums pie sprakšķošas uguns. Tad jādodas atpakaļ vētrā, kur būs paslīdēšana un kritieni uz ledus. Pirmajās ziemas nedēļās vecais gads tuvojas noslēgumam tāpat kā Vivaldi gadalaiku muzikālais ceļojums. Vien 19. gadsimta sākumā
Not until the early 19th century would such expressive instrumental program music, as it was known, become popular. By then, larger, more varied ensembles were the rule with woodwinds, brass, and percussion to help tell the tale. But Vivaldi pulled it off with just one violin, strings, and a harpsichord. Unlike his contemporary Bach, Vivaldi wasn't much interested in complicated fugues. He preferred to offer readily accessible entertainment to his listeners with melodies that pop back up later in a piece to remind us of where we've been. So the first movement of the "Spring" concerto begins with a theme for spring and ends with it, too, slightly varied from when it was last heard.
šāda izteiksmīga instrumentālā programmūzika, kā to mēdza dēvēt, kļuva populāra. Līdz tam bija pieņemti lielāki, daudzveidīgāki ansambļi ar koka pūšam-, pūšam- un sitaminstrumentiem stāsta vēstīšanai. Taču Vivaldi to paveica tikai ar vienu vijoli, stīgu instrumentiem un klavesīnu. Atšķirībā no sava laikabiedra Baha, Vivaldi diez ko neaizrāva sarežģītas fūgas. Viņš labprātāk saviem klausītājiem piedāvāja viegli pieejamu izklaidi ar melodijām, kas skaņdarbā vēlāk parādās atkal, mums atgādinot, kur esam bijuši. Tā nu pirmā „Pavasara” koncerta daļa sākas ar pavasara motīvu, un ar to, kaut arī nedaudz mainītu kopš pēdējās dzirdēšanas, tā arī beidzas.
It was an inspired way to attract listeners, and Vivaldi, considered one of the most electrifying violinists of the early 18th century, understood the value of attracting audiences. Such concerts might feature himself as the star violinist. Others presented the young musicians of the Pietà, a Venetian girls' school where Vivaldi was Director of Music. Most of the students were orphans. Music training was intended not only as social skills suitable for young ladies but also as potential careers for those who might fail to make good marriages.
Tas bija iedvesmīgs veids, kā piesaistīt klausītājus, un Vivaldi, viens no 18. gadsimta sākuma aizraujošākajiem vijolniekiem, saprata publikas piesaistīšanas nozīmi. Šādos koncertos kā galvenais vijolnieks varēja uzstāties viņš pats, bet citos stādīt priekšā jaunas mūziķes no Pjetas, Venēcijas meiteņu skolas, kuras muzikālais vadītājs bija Vivaldi. Vairums skolnieču bija bārenes. Muzikālā apmācība bija domāta ne tikai kā jaunām dāmām piemērota sabiedriskā prasme, bet arī kā potenciālā karjera
Even in the composer's own time, Vivaldi's music served as diversion for all, not just for the wealthy aristocrats. 300 years later, it's an approach that still works, and Vivaldi's music still sounds like trotting horses on the move.
tām, kurām neizdevās labi apprecēties. Pat komponista laikā Vivaldi mūzika kalpoja kā izklaide visiem, ne vien turīgajiem aristokrātiem. 300 gadus vēlāk šī pieeja joprojām strādā,